Ieskats preses recenzijās:

Latgales laiks „Nikū nasaprotām, bet gromatu nosapiršām – varesim iekurt kandžas aparātu.”

Diena „Ticamība zūd tanī brīdi, kad ieraugi, ka tā nav „Dienas grāmata”, pat ne “Lata” romāns. Autoru diletantisms plosa acis ka sērskābe. Tāda sajūta, ka autori Džons Makvaiers un Žans Luī Mekonē Kasā nav latvieši un nemaz nepārzina latviešu specifiku. Tulkotāja Silvija Lakatiņa darbu iztulkojusi pēdējā naktī, divdabja teicieni nav komatos. Rodas sajūta, ka autori paši nekad nav ceļojuši laikā. Grāmatā bieži itāļi tiek sajaukti ar itāliešiem, latvieši ar lietuviešiem.”

Klubs „Grāmatā nav nevienas ilustrācijas ar plikiem pupiem, tāpēc nemaz nelasījām. Šķēles komentāra arī nebija.”

PUFS „Varbūt Tev, mazo draudziņ, šī grāmatiņa varētu šķist par sarežgītu, bet māmiņai tā būs tieši laikā, nē, tieši otrādi – māmiņai šī grāmata varētu šķist par sarežģītu.”

Praktiskais latvietis „Grāmata nav praktiska, pārāk plāna, lai pakāptos uz tās un aizsniegtu tēju plauktā vai ķiploku, pārāk plāna, lai ar to iekaustītu sivēnu, ai, nē – dēlu, ai, labi – sivēnu, tomēr pārāk bieza, lai sistu mušas. Pavardā arī slikti deg, ļoti dūmo, visu dienu galva sāpēja. Kaimiņi, pamanot dūmus, skrēja šurp ar segliem.”

Cosmopolitan „Neko nevarēja saprast, bet tad atnāca mans krustēvs un teica, ka lasu grāmatu otrādi. Kā literatūra šī grāmata ir sūds, tomēr laba kā līdzeklis, lai iepazītos ar jefiņiem, nūģiem un citiem datorfrīkiem.”