|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Hustler_, 23-01-2011 11:14 |
|
86 |
Man ir divas draudzenes. Kad pirmā jautā,vai labi izskatās jaunajā kostīmā,niņa nevelās patiesībā uzzināt,ko es domāju. Viņa grib komplimentu. Uzmundrinājumu. Nek vairāk (vai mazāk). Tādi ir mūsu attiecību noteikumi. Taču otrā draudzene,jautājot,vai labi izskatās jaunajā kostīmā,ir patiesi ieinteresēta dzirdēt manu viedokli. Un gaida,kad es teikšu nevis "jā,forši" un mainīšu tēmu - par ko viņa pat apvainotos,uztverot to kā vienaldzību -,bet pakomentēsu,kas tiesi man patik un kas,iespējams,ne. Tadi ir šo manu attiecību noteikumi.
Vārdu sakot,attiecības ir dažādas,ar dažādiem noteikumiem un dažādām gaidām. Līdz ar to saskarsme tajās atšķirās.
Var teikt,ka pastāv divu tipu attiecības. Ir tādas attiecības,kuru pamatā ir rituāli. Tāpat kā teātrī,arī mūsu attiecības ar katru,ko satiekam,ir skaidri definētas un aprakstītas - ja esi aktieris,tev jānāk uz skatuves un jāspēlē izrāde,ja esi skatītājs,tad jāsēž zālē klusu un noteiktos brīžos jāaplaudē; ja strādā garderobē,tev tur jāuzturas visu izrādes laiku un tu nedrīksti sev paturēt kādu smuku mēteli,pat ja tas tev ļoti patīk. Tātad teātrī visi zina savas lomas un vadās pēc tām. Tāda pati lomu spēle ir spēkā visur tur,kur vajadzīga ātra skaidrība par to,ko no citiem var sagaidīt un ko vajadzēs darīt pašam.
Daļa cilvēku līdzīgi veido arī savas privātās attiecibas - un lomu pamata. Es esmu sieva,man ir mana loma,tu esi vīrs,tev ir tavējā. Tava loma paredz vienu,mana - citu. Es esmu sieva,man jagatavo pusdienas un jamazgā grīda. Tu esi virs,tev jālabo krāns,ja tas tek,un jānes smagumi no veikala. Tas nekas,mīļo vīriņ,programmētāj,ka es sveru vairāk nekā tu un esmu krietni spēcīgāka,tas nekas,galvenais ir scenārijs un lomas. Es esmu sieviete,tātad emocionāla. Tu esi vīrietis,tātad vienmēr gribi seksu un dodies makšķerēt. Tev patīk izšūt? Ko tu,ko tu! Tu taču esi vīrietis! Tas neatbilst lomai!
Šādās privātās attiecībās cilvēkiem patīk atsaukties uz vispārpieņemtajām normām (it kā tādas vispār eksistētu) un lomu nosaukumiem. Un,protams,saskarsme šādās attiecībās fokusējas uz sadzīves situācijām,ka arī citu cilveku aprunāšanu. Aprunāšanai ne vienmer ir mērķis pazemot citus,lai izceltu sevi uz viņu fona; drizāk tā ir līdzeklis,lai salīdzinātu citu cilvēku lomu spēlēšanas prasmi.
Protams,neatbilstība lomām šādās attiecībās tiek nosodīta un pielīdzināta slimībai. Kāpēc? Tā vairs nedod skaidrību. Liek iedziļināties katrā indivīdā. Un tas rada spriedzi,bazas un noņem drošības un pasaules prognozējamības sajūtu.
Ir vēl kāds faktors,kas cilvēkus iekārdina spēlēt lomas,nevis dzīvot savu dzīvi. Lomas dod šķietamu skaidrību par dzīves jēgu,par sava ceļa izvēli. Šī izvēle nesakņojas savās vērtībās,tā sakņojas lomās. Jādzemdē,jo sieviete. Jāpelna,jo vīrietis. Jāklausa,jo bērns. Nav jādomā - lomas izšķir visu. Un nav jāuztraucas par to,ko citi padomās, - kamēr visu dari atbilstosi lomai,citu laoma ir domāt par tevi to labāko.
Otrais attiecību tips balstās uz patieso personisko saskarsmi. Patieso,jo godīgo. Cilvekus veido kopīgas vērtības un kopigi mērķi,viņiem ir interesanti vienam otru (ka arī ar sevi) izzināt. Šī izzināšana un atgriezeniskās saites sniegšana notiek visu laiku,tāpēc,ka cilvēks visu laiku mainās un viņu nevar vienreiz izzināt un tad pārstāt to darīt.Šādās attiecībās neeksistē tabu tēmas - var runāt par visu,turklāt godīgi. Šādās attiecības nepastāv nosodīšana un moralizēšana - jo vispārpieņemto lietu nav,ir tikai mūsu ceļš un mūsu veidi,mūsu vienošanās par to,ko cits no cita gaidām. Turklāt šīs vienošanās ari var mainīties,un par to nākas atkal runāt.
Šādās attiecībās tu esi svarīgs kā personība,nevis kā kādas lomas nesējs. Un tas,protams,uzliek noteiktus pienākumus arī tev. Lai tevi uztvertu kā personību - cilvēku ar savu nostāju,viedokli,jūtām,vērtībām,tev ir jābūt jau piepildītam ar savu saturu. Un jābūt ar to kontaktā. Reizēm cilvēki pie psihologa sūdzās par tukšumu dvēselē - it kā dzīve notiek,it kā viss ir labi,ir daudz iespaidu,tomēr iekšā ir melnais caurums,kas apēd dzīvesprieku. Šis tukšums parasti ir sevis nepiepildīšana ar personību. Un tādejādi to nav iespējams novērst ar ārējām aktivitātēm. Lūk,attiecībās,kurās varam būt personības,kurās mūs interesē nevis labi izskatīties otrā cilveka acīs,bet gūt patiesu dziļumu un sevis izpratni. Šīs attiecības,kas nevis saista un ierobežo,bet atbrīvo. Attīsta radošumu un drosmi.
Laikam izklausās,ka pirmā tipa attiecības būtu sliktas un otra - ideālas. Tā nav. Viss atkarīgs no tā,ko cilvēks vēlas un kam šīs attiecības ir domātas. Otrā tipa attiecības nevar veidot ar lielu daudzumu cilvēku,pirmkārt jau tāpēc,ka tās prasa loti lielu iedziļināšanos. Un daudzos gadījumos nemaz negribam būt tuvi - mēs vienkārši gribam būt pieklājīgi un jauki. Ne visi cilveki mūs interesē kā personības. Un daudzviet dzīvē esam savu daudzveidīgo lomu nesēji,un tas ir labi,un tā arī vajag.
Galvenais,lai mēs neesam tikai lomas. Jo mēs,kā zināms,esam arī cilvēki.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
