Vienu gadu , kopā ar Janku , nolēmām "paņemt priekšā" dažas , Gulbenes rajona , foreļupītes un strautus . Sacīts - darīts . Uz kartes nospraudām mērķi un bliezām prom . Reizēm arī nezināmais un neizpētītais šķiet gana vilinošs . Tikuši galamērķī , autiņu atstājām pie vientuļas , bet apdzīvotas lauku mājas , protams , iepriekš saimniekam palūdzot atļauju . Uz mūsu jautajumu par ūdens līmeni un zivju esamību upē , šis atbildēja , ka līmenis esot paaugsts , bet kāda zivs jau nu tomēr esot atronama un dabonama , tikai , kā teiktu čigāns - Lai tiktu pie klimpām , tā zupa esot jāizstrebj ! [:D] Nu neko , bridām upē iekšā meklēt "klimpas" . Jāteic , ka upe bija skaista . Līkumota , ar pacerēm , ar pāri pār ūdeni nolīkušiem ievu zariem , stāviem krastiem , padziļiem atvariem , mainīgu straumi utt. Pēc , apmēram , septiņiem nobristajiem kilometriem , nolēmām vilkt atpakaļ uz autiņu . Lai atvieglotu sev iešanu un nelauztos caur aizaugušajām pļavām , izgājām uz ceļa , kurš vijās caur mežu . Pamanījām , ka mežā nesen ir veikti meža darbi . Ar lietpratēju acīm novērtējām profesionāli izstrādāto skrajcirti . Celmi atstāti zemu nozāģēti . Atsevišķās , akurātās kaudzēs sakrāmēta trīsmetrīgā papīrmalka un malka . Visapkārt smaržoja pēc sveķiem . Pagājuši kādu kilometru , apstājāmies , kā zemē iemieti . No brīnumiem ! Mežā tusēja jautra kompānija - divas govis , teļš , zirgs un pāris sivēni ! Pamanījusi mūs , kompānija pienāca sasveicināties . "Čau" bija jāteic katram , jo katra "personība" to īpaši gaidīja . Sasveicinājušies un riktīgi izsmējusies , mēs ar Janku turpinājām ceļu . Taču ar to viss nebeidzās . Kompānija pievienojās mūsu gājienam un tā nu mēs visi kopā maršējām tālāk . Gājiens bija jautrs . Kompānija , savā starpā , kautko bubināja , urkšķēja un īdēja . Izskatījās , ka lielākie draugi ir zirgs un sivēns ar lielu , sānos izrautu , robu . [:o] Sivēns spriņģoja ap zirgu , mēģinādams iekost tam pakaļkājās . Zirgs , savukārt , spārdoties , mēģināja trāpīt cūcim . Brīžiem abi sabučojās . Kad tikām līdz autiņam , Janka atvēra bagažnieku , lai noliktu copes pričendāļus . Momentā , viens no sivēniem , ar slaidu lecienu , bija bagažniekā iekšā un uzsāka revīziju . Otrs , saslējies pakaļkājās , vēroja pirmā darbību . Knapi to revidentu dabūjām no autiņa laukā . Atvadījušies no sirsnīgās kompānijas , turpinājām ceļu . Ilgi vēl smējāmies .
Jāteic , ka toreiz , tajā upes posmā , izvilku sava mūža lielāko "klimpu" - skaistu strauta foreli , 1.6 kg vērtē :) |
