Skaista pasaka par Princi Baltā Zirgā...:)))
Ai, bet Jūs kas? - izbrīnījās Anna, redzot durvīs vīrieti gadus trīsdesmit vecu, neizskatīgu, panēsātā apmetnī, netīrā adītā cepurītē un neskūtu.
- Sveicināts, Anna! Es- Tavējais Princis Uz Balta Zirga! - ar neviltoti vaļsirdīgu skatienu sacīja vīrietis un no viņa smaržoja pēc peregara.
- Bet kur zirgs? - smīnēja Anna.
- Liftā sēž - sargā, lai neaizbrauc, - tāpat patiesi atbildēja Princis, - Anna, taisieties, mēs tieši tagad braucam pie manis uz pili. Tu taču mani visu dzīvi gaidīji! Lai es atbrauktu un paņemtu tevi.
- Jūs mani ar kādu jaucat! - Anna mēģināja aiztaisīt durvis, bet Princis paspēja aizlikt kāju. Bet kāpēc man vajadzētu ar Jums kaut kur braukt? - savaldīgi prasīja Anna.
- Anna, tikai bez dumjībām! Man nav laika uz visiem šiem shuri-muri!
Ģērbieties, braucam!
- Ej taču tu! - Annai izdevās aiztaisīt durvis.
- Muļķe uzpūtīgā! - Princis uzsita pa durvīm ar dūri, - Kādēļ sapņoja tad?
Nesagaidot atbildi Princis pagriezās un iegāja liftā.
- Rupji tu ar viņu! - sacīja Balts Zirgs.
- Es gribēju pa labam, bet viņa redzi kā! - ar īgnumu pateica Princis.
- Bet es tev pat vaļā nebūtu vēris- netīrs kaut kāds, neskuvies, - Balts Zirgs nospļāvās uz grīdas.
- Apnika viss! Katru dienu šīs muļķes ar šķidrām bizēm un pūtēm uz sejas un pie katras vēl vajag pieeju atrast! Bet es jau esmu noguris, saproti, noguris! Vēl gadus trīs atpakaļ es varēju būt šarmants, bet pašlaik. - Princis noguris atmeta ar roku.
- "Izbeigt`" laiks, - sacīja Balts Zirgs un nodzēsa izsmēķi pret lifta sienu.
- Tak tu ko?! Zini cik vēl to sapņotāju, bet mēs ar tevi tikai divi. Ja mēs "izbeigsim", kas tad ar to nodarbosies
Labi, saimniek, izbeidzam šo sarunu! Vai nauda autobusam tev ir?
- Man ir, bet tu kā?
- Bet es atkal izlikšos, ka nejauši esmu iekāpis autobusā.
Princis kūkumu uzmetis iznāca no mājas, bet aiz viņa, klibojot, gāja viņa Baltais Zirgs |
