Latvijas valsts

Principaa shis ieraksts domaats tikai man!:) Interesee veesture. Sho to jaunu uzzinaaju vakar tepat oho DG sadaljaa. Pie viena ieintereseeja tas Ruunju duukjis. Varbuut zanjukam izdosies atdziivinaat seno Upmales valstinju, vinjas duunju dumbras nosaukums it kaa esot ceelies no sena vaarda bal, kas it kaa esot sakne vaardiem sist, dabuut pa galvu, nosist. Upmales valsts iedziivotaaji esot nositushi ap 9000 iebruceeju no Polockas, kas uzbrukushi vinju ostas pilseetai Daugmalei vairaaku gadu garumaa. Vispaar Baldones novadam jauka maajas lapa ar ljoti plashu veestures izklaastu ne tikai par to mazo miestinju, kura pirmsaakumi esot 13. gadsimtaa, kad vaacu brunjinieki atklaajushi seeravota dziednieciskaas iipashiibas, veelaak uzbuuveejushi torni. Un ne tik daudz dziedeejushies kaa izklaideejushies, arii mediidami, reizeem zveeru vietaa izmantojot vieteejos zemgaliishus. Tai sadaljaa daudz interesanta arii par visu Latviju. Konkreeti par shodienas Latvijas valsts rashanos.

Taatad tiiraa hronologjija sev pasham zinaashanai. 1917. gada rudenii vaacieshi ienjem Riigu. J. Vaacietim Krievijas pagaidu valdiiba neljauj dibinaat latvieshu korpusu 1917. g. rudenii Valkaa nodibina latvieshu pagaidu nacionaalo padomi, Chakste, Meierovics, Kreicbergs aizbrauc uz rietumiem peec atbalsta. 1918.g.vaacieshi uzbruuk, latvieshu streelnieki sadalaas, lielaakaa dalja aiziet uz Krieviju, dalja paliek Latvijaa. Viens mans vecpaps Krievijaa, otrs - Latvijaa. 1918.g.3.martaa Pad. Krievija paraksta liigumu ar Vaaciju, Kurzeme vaacieshiem, Vidzeme un Igaunija briivas(?) Tajaa laikaa sabiedrotie sakauj Vaaciju, Vaacijaa revoluucija, kjeizars atkaapjaas. Anglijas aarlietu ministras(?) atziist Latvijas neatkariibu ,,de facto,, liidz Miera konferences leemumam. 1918.g.18. novembrii latvieshu partijas izveido Tautas padomi, pasludina Latvijas neatkariibu un izveido Latvijas pagaidu valdiibu. 1918.g. decembrii nodibina Padomju Latvijas pagaidu valdiibu - Stuchka, J.Vaacietis kaa armijas komandieris. Saak Latvijas atbriivoshanu no vaacieshiem. 1919.g. janvaara saakumaa atbriivota visa Latvija liidz Ventai, Riigaa nodibina un pasludina Pad. Latvijas republiku. 1919. gada pavasarii Golca karaspeeks uzbruuk sarkanajiem, no ziemeljiem uzbruuk Ziemeljlatvijas korpuss ar igaunju atbalstu, sarkanie atkaapjaas uz Latgali. Golcs izveidojis Latvijas valdiibu ar Niedru vadiibaa. 1919.g. juunijaa Ziemeljlatvijas korpuss pie Ceesiim sakauj Golca karaspeeku( taa sastaavaa ciiniijaas O.Kalpaks ar 400viiru bataljonu, uz to laiku gan jau negadiijumaa pie Ventas noshauts), padzen vaacieshus no Riigas juulija saakumaa. Tie un Niedras valdiiba atkaapjaas uz Jelgavu. Golcs atsakaas no karaspeeka komandeeshanas. Riigaa ierodaas K.Ulmanis ar kugji Saratov un Latvijas pagaidu valdiibu. 1919.g. 8. oktobrii krievu gjeneraalja Bermonta izveidotaa Krievijas rietumu atbriivoshanas armija, kuras sastaavaa ir paarpalikumi no Golca karaspeeka uzbruuk Riigai(filmas Riigas sargi notikumi) 1919.g.11. novembrii Bermonta armiju sakauj pie Riigas un padzen. Lielaakoties pateicoties Valmieras pulkam(esmu lepns, tur bija arii mans vecpaps tik nedaudz virs 20.g. vecs) Otrs tik pat jauns tai laikaa draseeja uz zirga pa Ukrainas un Besaraabijas stepeem - garum garaa shinelii ar garumgaru zobenu pie saaniem. Labi, ka tomeer nav kaavushies savaa starpaa! Turpinaas ciinjas pret sarkanajiem Latgalee. 1920.g. pirmajaa pusee padzen sarkanos no Latvijas. Krietnu dalju to cilveeku veelaak apkaava Staljina laikos. 1920.g.11.augustaa Latvija un Pad. Krievija paraksta miera liigumu, ar kuru Pad. Krievija atziist Latvijas Republikas neatkariibu.