2009.29.aprīlis6 ekskursijas diena
Pēc brokastīm dodamies pastaigā uz pilsētu Souse
Patīkami silts vējiņš tīkami glāsta augumu, izplešu rokas it kā
gatavotos lidojumam...:)) ir tik jauki ne par ko neraizēties un
neuztraukties...vienkārši baudīt dzīvi... mājās tas ne vienmēr izdodas jo prāts
atgriež realitātē un ir jāsteidzas realizēt vienu vai otru iecerēto ideju...bet
nu pēkšņi nekādas steigas, ej kur gribi un dari ko gribi.
Mans pavadonis soļo klusēdams it kā dziļās domās nogrimis... Jautāju
ko tik nopietni domā...izrādās viņš raizējas, ka man tik tālu būs jāiet kājām
un piedāvā sagādāt taksometru...es pasmaidu un papurinu galvu...laika daudz, gribu
baudīt dienu nesteidzoties...
Vēroju cilvēkus, mājas, dabu..jūtu, ka nekas vairs neizbrīna un
nepārsteidz.. esmu sākusi pierast J
Ap pusdienas laiku
sasniedzam pilsētas centru.
Pusdienot negribas tāpēc
piekrītu nelielām uzkodām. Laujos mana pavadoņa gaumei un tikai tad, kad man
noliek priekšā nacionālu plāceni saprotu, ka vajadzēja piedalīties ēdiena izvēlēJ Man tas ir daudz par daudz un pilnīgi pietiktu ar ceturto daļu... |