Admiņa darba diena.Strādāju par datortīkla administratoru vienā kantorī, regulāri sastopos
ar lietotāju
stulbumu. Šodien atnāk pie manis
viens tantuks un saka:
- Es apsēdos pie cita datora,
pārnesiet uz turieni manu paroli.
- ?!?!? Kādēļ?
- Nu manējā tur neder.
- ievadiet savu lietotāja vārdu un
paroli no vēcā datora, viss darbosies.
Paiet minūtes 15:
- Neizdodas...
- Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt?
- Savu... (nosauc savu vārdu un
paroli)
- ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA?
- Nē, tas ir mans vārds un jaunā
parole.
- Es taču jums teicu, lai ievadiet
lietotāja vārdu un paroli no vecā
datora!
- Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un
jaunu paroli.
- Labi.
Uztaisu jaunu lietotāju ar viņas
jauno paroli.
- Nu, tikāt sistēmā?
- Kādā sistēmā?!? Man vispār vindovzā
vēl neiegāja, raksta, ka kļūdaina
parole!
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- 19111976!
- Tak jūs prasījāt paroli ROMASHKA!
- Es jau pārdomāju.
- Es tūlīt pienākšu.
Aizeju pie šamās, rakstu lietotāja
vārdu un paroli. Ielogojos sistēmā.
Nospiežu akordu:
- Kādu paroli vēlaties?
- 19111976.
- Tiešām? Jūs kārtīgi izdomājāt?
- Jā, es šito tiešām neaizmirsīšu.
- Labi.
Paiet apmēram 40 minūtes:
- Man vindovz neielādējas, saka, ka
nepareiza parole.
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- (kaut kāds burtu salikums).
- Es taču jums uzliku 19111976!
- Bet es to nomainīju, lai jūs
nezinātu!
- Nu tad ko jūs man zvanat???
- Es aizmirsu jauno paroli......
- KO?????
- Es aizmirsu jauno paroli.
Uzlieku viņai paroli 123456 un
atslēdzu iespēju pašai nomainīt.
- Jūsu parole būs 123456! Nomainīt
nevarēs, varat pat nemēģināt!
- Paldies.
Vēl pēc apmēram 10 minūtēm:
- Man meili pazuduši un visi
dokumenti!
- Un tie tur bija?
- JĀ! Protams! Vecajā datorā.
- Bet jūs tagad esat pie vecā datora?
- Nē, pie jaunā...
- Un kā tie meili un dokumenti varētu
nokļūt jaunajā datorā?
- Automātiski vajadzētu! Es par to
grāmatā lasīju!
- Kādā? "Dators tējkannām"?
- Īsti neatceros, it kā nē.
- Labi, pārnesīšu jūsu datus.
Pārkopēju profilu, pielaboju,
pārbaudu:
- Visi meili vietā?
- Jā, it kā.
- Un dokumenti?
- Jā.
- Un darbavirsmas attēls?
- Jā, paldies.
- No manis vēl kaut ko vajadzēs?
- Nē, ja nu kas, es piezvanīšu.
- Labi.
Pēc apmēram 15 minūtēm:
- Man bija pastakastīte uz inbox.lv,
bet tagad tās nav. Kā tur tikt?
- Inbox.lv izmantošanu vadība ir
aizliegusi.
- Bet.. man tur... darba lietas!
- Rakstiet vadībai!
- Jūsu vai manai?
- Mums ir viena vadība!
- Bet kas?
- Tak vienalga, kaut direktoram vai
nodaļas priekšniekam!
- Labi...
Zvana šefs:
- Uztaisi viņai pastakastīti,
pieriebās jau...
- Labi.
Taisu viņai pastakstīti outgļukā.
- Adrese?
- (nosauc pastakastīti)
- Parole?
- Es neatceros... Vai tad jūs
neziniet?
- !?!?! No kurienes? Es par jūsu
personīgajām pastakastītēm neatbildu.
- Bet jūs esat sisadmins! Izdariet
kaut ko!
- Griezieties pie inbox.lv
administrācijas.
- Kāds tur telefona numurs?
- Nav ne jausmas.
- Jūs vispār kaut ko varat?
- Jā, aiznest šefam izdruku par
pēdējām jūsu apmeklētajām lapām.
Nosarka kā biete: - Bet neviens
neredzēja, kur es eju.
- Es visus brīdināju mēnesi atpakaļ,
ka serveris glabā apmeklēto
lapu
vēsturi. Kurš
kur līdis. Jūs sanāksmē nebijāt?
- Biju... Tad jūs to paroli
sameklēsiet?
- Nē.
Piecas minūtes, zvana šefs:
- Sameklē tai job...ai paroli.
- Es pamēģināšu, bet neapsolu.
- Izdomā kaut ko!
Šefs parasti ir labsirdīgs un
atsaucīgs cilvēks, bet šitā vecene
novedusi
viņu līdz
baltkvēlei. Izvelku paroli no vecās
sistēmas.
- VISS!? Tagad VISS?
- Jā, paldies. Bet jūs tiešām varat
paskatīties, kur kurš ir līdis?
- Protams!
- Bet var izdarīt tā, lai neviens
neredzētu, kur es eju?
- Var, bet tur vajag GTO un pamācību.
- Kas ir GTO?
- Gastronoms tur! O!
- Kāpēc O?
- Tas ir joks, nevar tā izdarīt.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka lietot internetu
personīgām lietām pie mums AIZLIEGTS!
- Kurš par to atbild?
- Es!
- Skaidrs, tikai neziņojiet par mani
direktoram.
- Es padomāšu.
- Paldies.
- Nav par ko.
Eju pie šefa, skatamies izdruku,
visādi iepazīšanās portāli un cita
draza.
Ja
skatās pēc trafika, varētu padomāt,
ka filmas pumpē.
- Viņa vispār strādā? - jautā šefs.
- Nez, varbūt arī strādā.
- Lapas nogriezt vari?
- Protams.
- Tikai tai durai nesaki, piesiesies
pēc tam.
- Ok.
Aizveru visas XXX un iepazīšanās
lapas.
- Man internets nestrādā, - atkal
pazīstama balss.
- Viss vai tikai atsevišķas lapas?
- Viss.
- Kādu lapu mēģinājāt?
- ........... vienalga kādu.
- Pamēģiniet atvērt www.lv, strādā?
- Jā.
- Tātad internets strādā, nosauciet
konkrētu adresi, kura nestrādā.
- ........... eeeessss
ne-ne-neziiinu..... piemēram draugiem.lv.
- Ko raksta?
- Akses denaid.
- Un ko tas nozīmē? (šī par tekstu
tulkotāju strādā)
- Pieeja liegta.
- Tas nozīmē, ka jums nav tiesību
izmantot šo resursu.
- Kāpēc?
- Lapas saturs saistīts ar
iepazīšanos, čatiem un tamlīdzīgām lietām. Un
serveris nelaiž cauri.
- Pie kā man vērsties?
- Pie Proksī-servera.
- Bet kāds viņam numurs?
IT-departamenta puiši krita zem
galdiem no smiekliem. Uzgriežu kaut kādu
numuru. Nodaļā klātesošie rēc. Šī
trāpa uz recepšenu un prasa:
- Sveiki, es vēlos runāt ar
Proksī-Serveri!
- ...... Tas nav iespējams!
- Kāpēc? Viņa nav? Vai arī kļūdījos
ar numuru?
- Nē, ir, taču baidos, ka atbildēt
nevarēs...
- Nododiet viņam, lai atzvana man
steidzami. - Šī atstāj savas
koordinātas
un nomet klausuli.
- Vēlāk atzvanīšot. vai arī pati
vēlreiz piezvanīšu!
Vairāk tantuks mūsu nodaļā nav
rādījies. Un šitā gandrīz katru dienu. Vēl
runā, ka sisadminiem haļavnais
darbs... |