Auni pļavā.

Ak tu velna milti!

Negaidot tas aizgāja uz dzimto smilti.

Ko tur raudāt izlikties,

Jāsāk būvēt jauni tilti.

Trakas domas galvā lien,

Kā to domu īstenot.

Tā kā aktrise tā laba

Aunu atrod jau pie staba.

Auns tai bēdas sūdz

Cik tam liktenis ir bijis grūts.

Aktrise tik saldā balsī dzied

Vai man dieniņ auniņš būsi man.

Rozā brilles dāvāšu

Vienmēr būšu tava.

Neiet aktrisei tas teātris tik raiti,

Jaucas vārdi nevietā un darbi.

Rozā brilles krīt tad aunam

Nākās saprast ierādītā vieta klaunam.

Auns nu saprot ķeza liela

Jāmeklē nu atkal cita sieva.

Aktrise jau neies palikt viena

Sākās jaunas medības ik dienu.

Teātri nu spēlē abi ,

Var jau būt, ka kopā kādreiz šiem būs labi.

Negribās jau gulēt vienai,

Jāsāk būs tas teātris vien spēlēt.

Jāatrod tad būs kāds auns

Kuram uzlikt rozā brilles,

Mīlestību zvērēt.

Viltība un māņi palīdz labi.

Atrodas jau drīz tas auns

Kuram patīk teātris un rozā brilles arī.

Viss jau būtu labi traucēklis tik viens

Neiet aktrisei tas teātris tik labi.

Jaucās vārdi nevietā un darbi,

Nāksies atteikties no lugas šīs.

Pameklēt vēl pļavā kādu aunu ganāmies.