Saskaitīju gadus.

Tas toreiz bija tikai tīrais joks kad ziņkārība ņem virsroku par visu pārējo. Tas skrubina un urbina līdz tu neizturi un saki štrunts. Tad vēru vaļā lapu kura daudzus gadus par manu tapa. Jauna dzīve sākās ar vārdu kuru dot man nācās.Tas vārds tā pat kā mana būtība no divām daļām sastāvēja. Tā viena daļa nāca no dzejas pasaules, bet otra no teātra mākslas. Tad dzīvoju es dzīvi savu jauno kur nācās sastapties ar labo un ļauno. Kur nācās uzklausīt tik daudzos mēlnešus. Tā gāja laiks, radās pieredze, saprašana kas ir kas un arī uzdrīkstēšanās. Nu tagad atkal vārds man cits ko nācās mainīt, bet vecais bija pieaudzis jau pie sirds. Jauns vārds, bet nu jau drūmāks un dažam labam acīs durās. Tā dzīvojos es šeit kur katrs var kaut ko priekš sevis vajadzīgu atrast. Atrast labus paziņas un diemžēl arī nedraugus. Tad nu varu teikt es droši esmu izgājusi to oho skolu forši. Daudz bij jāmācās, bet visas zināšanas noderēs.