jurks: Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek! Cik daudz mēs varam izlemt "savu" gribu? Bet ar to mazumiņu, kas mums atvēlēts ir tā: katram cilvēkam ir trīs tēli (kā teātrī lomas), pirmais tēls ir projekcijas,tas ir- tas ko mēs gribam parādīt citiem, cik esam labi, gudri, jauki, vai pretēji- ļauni un briesmīgi, lai citi baidās, tas ir projekcijas tēls! Otrais tēls ir tas, ko citi redz un tas atšķiras no tā ko mēs gribam lai par mums domā! Un trešais tēls ir tas, kā redz mūs tas, kurš mūs ir radījis, mūsu Rādītājs! Un jautājums ir tāds- mēs gribam attīstīties un attīstāmies, bet jautājums- kādā tēlā( lomā)? Vai tajā pirmajā- izskatīties labi, vai otrā? Vai tomēr trešajā- patiesajā, var būt ne tik spoža un galvu reibinoša, bet ilgtermiņa!

ermis: Labās attiecībās nemaz nevajag neko skaļi paust. Jo tas ko Tu gribētu skaļi paust tiek vienkārši abpusēji, atklāti dzīvojot (t.i. labprātīgi atļaujot otram sevi iepazīt visās jomās) iepazīts, izrunāts, saprasts un kopīgi atrasti labākie varianti. Ja ir nošķirtība jūtās un domās jau no paša sākuma. Tad protams, ka kādā brīdī radīsies jautājums - vai nevajag kautko skaļi paust?