Kartupeļu deja.

Nezinàju, ka màsas aizraušanàs fanàtiski ar lauku dzīvi, mani sàks nomàkt.Màsas un mani jaunie neko no mums neņem, jo pašiem viss sarūpēts, bet te viss notiek pa vecam:sēts, stàdīts, marinēts tàdos kvantumos it kà priekšà bada laiki.

Esmu kļuvusi par lauku vergu.Izejas nav, jo es arī negribu pazaudēt šos laukus, jo citu man.

Šodien visu dienu ar dakšàm rokàs dejoju pa kartupeļu lauku:ar dakšàm paceļu kartupeļu stádu , izlasu kartupeļus, pēc tam savàcu rudens zàles, to daudz...

Talku nevar rīkot, jo tak nieka 20vagas....

Kad esmu nodejojusi pusdienu, nejūtu rokas, nerunàjot par kàjàm un garastàvokli.....

Uz pirti aizvelkos un sapņoju .....par ziemu.

Skola.

Vienkàrši.

citi ieraksti Lapsa18 d-grāmatā (~351)

Komentāri

langstinsh: tĀ TAM BŪS BŪT!

2019-08-31 09:26

Nate: Vai tad kaut kur tuvumā nav zirga, kurš uzartu vagas?

2019-08-31 10:05

Lapsa18: Zirgi tagad ir reta paràdība.Ir traktoriņš,bet ar to uzart vagu nevar.Mums vairàk viss tendēts uz vasarnīcas veidolu,bet darba ļoti daudz sanàk,ja patstàvīgi tur nedzīvo.

2019-08-31 11:31

langstinsh: Kad vilku zirga vietā...Rīgas EMMAS smējās.
Tas gan bija pie stādīšanas.

2019-08-31 16:26

Skumjudruva1950: Pazīstama situācija.

2019-08-31 19:12

Letija: Arī - pazīstama.
Un tad pienāk kāds gads, kad neizdaru neko (nestāstīšu kāpēc).
Izrādās - nekas nesabrūk un nav jau arī tā, ka paliekam bez pārtikas.
Secinājums - kaut ko savu gribas (zaļumus, piemēram) un daru atkal - tikai gudrāk. Mazāk.
Drusku nākas nožēlot, ka tā piebremzēšana nenotika stipri agrāk.

2019-09-01 00:07

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.