Lora un čiepa.Lora un Čiepa. Tik interesanti pavērot suņus.Lora un Čiepa būs šī stāsta varones.Abas meitenes bija spiestas iemācīties sadzīvot.Lora bija mājas saimniece un nemaz nevēlējās ar kādu rēķināties pie ēdiena trauka.Čiepa savukārt pilsētas skaistulīte un saimnieces luteklīte vienmēr bija gatava uzrūkt , nesakatoties uz to , ka trīsreiz mazāka par Loru.Kad abām neizdevās sadalīt balto tārpu , un Čiepas auss cieta, mazā negantniece saprata, ka te uzvarēt var tikai ar viltību.Traukā iebērta suņu barība ...Čiepa, apskatās, kur ir Lora, un zibenīgi ir klāt pie trauka.Parādās Lora, un Čiepa veikli uzlec uz soliņa .Pagāja apmēram menesis, un Čiepa pilnīgi iekaroja Loras sirdi.Abas draudzīgi klejoja pa pļavām un pat gulēja vienā gultā, Čiepa pat iemanījās nesodīta uzrūkt Lorai un tā piekāpās.Ak, mazā princese, viņa iekaroja arī māsas sirdi un bez ielūguma lec viņai klēpī un ar ķepu neļauj lietot mobilo telefonu , jo taču viņu jāsamīļo.Ja šajā mirklī pienāca Lora , viņai tika nekunīgi uzrūkts.Abas sunenes gaida viena otru un uzpasē , lai otrā nepaliktu aizmirsta laukos .Abas dodas ar mani garās pastaigās.Pirmajai iet apnīk Lorai , jau taisās griezties uz mājas puse , bet Čiepa viņu skaļi aprej , un slinkule spiesta turpināt ceļojumu.Arī pilsētā abas labprāt uzturas kopā. Suņi ir mūsu draugi. Viņi ļoti patiesi un izprot mūsu noskaņojumu. |