Sveiciens vārda dienā Ēvaldiem.

No SirsNīgs apsveiciens vārda dienā Ēvaldiem !

Cik nju man tā vecišķā atmiņa;-))))), bet nav manā paziņu lokā, ij rados neviena Ēvalda, tapēc aprunāšu mums visiem labi pazīstamo strēlnieku-ilgspēlējošo aktieri Ēvi-Ēvaldu Valteru, un ar ko viņš palicis mīļā tautas piemiņā.

https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%92valds_Valters

ĒVIS ir viens no trijiem Latvju tautas dēliem, kura kapu pateicigā tauta ir aizbērusi ar rokām, kopā ar Gunāru Astru, un Edgaru Liepiņu

Ar savu uzrunu 8. oktobrī atklāja LTF dibināšanas kongresu. 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils tornī kopā ar rakstnieku Albertu Belu pacēla pirmo sarkanbaltsarkano karogu pēc 1940. gada.

Noteikti daudziem prātā ir leģendāra fotobilde ar Ēvi pie karoga pacelšanas.

Iegājis Ginesa rekordu grāmatā, ka uz skatuves visilgāk spēlējošais aktieris. Uz skatuves lomā bija vel savos 100 gados

Strēlnieka Ēvalda Valtera kapa piemineklis Brāļu kapos ir allaž viegli atrodams, pa kreisi nost pa kāpnēm no mūžigās uguns puses, aiz tualetes ēkas uz priekšu, uz Sarkandaugavas pusi-veco Strēlnieku kapos dus Ēvis. Kaā vēsta leģenda, kuras patiesumam es no sirds ticu, tauta ir gribējusi viņam uzcelt kadu ievērojamāku pieminekli, no kā vēl dzīvs būdams Ēvis kategoriski atteicies, teikdams, man lieciet parastu piemiņas plāksnīti, ka visiem strēlniekiem, kad es būsu starp viņiem, maniem kara brāļiem. Tā tas arī redzams musdienās reālā dzīvē, ka visiem , parasta strēlnieka kapa piemiņas plāksnīte, ar uzrakstu `Ēvalds Valters-strēlnieks". Katrā ziņā atradisiet Ēvi viegli, pie viņa kapa allaž ir ziedi, deg svecītes

Tā kā savā Sraienbušhā, vēsturiski dzīvoju vairāk kā tuvu šiem kapiem, tad škiet tālajā 1996 gadā biju klāt viņa bērēs, no tām gan neko izteikti spilgtu, atmiņā paliekošu neatceros.

Ēvalds Valters bijis precējies trīs reizes, ar pēdējo sievu - Veru Gribaču laulībā nodzīvoja 40 gadus. Divās pirmajās laulībās viņam bija trīs meitas, trešajā - dēls Raitis.

Apbrīnojami dzīvelīga-kustīga saviem cienijamajiem sirmajiem gadiem ir Veriņa ( ta viņu mīļvārdā sauca Ēvis), viņu redzēju `tuvplānā ` slaveno strēlnieku kauju pret vācu junkuriem, 100 gadu atceres pasākuma par godu Tīreļpurva-Ložmetejkalna leģendārajām kaujām. Lai arī ārā bija vairāk kā auksta ziema, Veriņa turējās, un runu neīsu taica vairāk ka braši. Pēc sava "dzīveliguma"savos cienijamajos gados es Veriņu var vienlā plauktā likti ar leģendāro Ziņģīti, kuru arī esmu redzējis savām acēm viņas labu labās, kārtējās grāmatas atvēršanas svētkos.

trešajā laulībā dzimis - dēls Raitis.

Vairāk kā gribu noskatīties, noteikti izvirtuālajā pasaulē sadabūnamo pasvaigu, apm 5-7 gadu vecu pašmāju dokumentalo filmu, par neparastajiem mūszemes latviešiem, nosaciti - izdzīvotājiem, Kā rūdīšanās piekopējs, ziemas peldētājs tur kā viens no četriem personāziem ir apskatīts Ēvja dēls Raitis, un augstāk manis pieminētā Ziņģīte.

Vel pie pašnaudiņas būšanas lata, pabiju Riežupes izraktajās smilšu alās, un no tāmpāri Riežupītei bija redzamas Ēvja mājas "Ostas ", pie kurām allaž plīvoja, uzvilkts latvijas karogs.

Protams manas paaudzes-padumijas cilvekiem ir palicis atmiņā Ēvis, no izcilās filmas `Mans draugs nenopietns cilvēks", Ēvja dziedātā strēlnieku senā dziesma `ĶemerMiestiņaaa, mazaaaa buuudiņaaa, dzivoja reiz, dailļļaaaa Anniņņņa :-)))) `

Viņa "kroņa" teiciens sarunā, gandrīz katra teikuma galā, ar izteiktu Kurzemniecisku zilbju vilkšanu ` Tā tam būs būt ;-)))) "

P.S. Lieta kas mani arī vairāk kā interesē, un ir pētāma pašizgītošanās nolūkos. Slavenā Čaka apdzejotā, visdrīzākais ka literāri izdomātā, Zemgales strēlnieku pulka komandiera, strēlniekos mīļi saukta par `veco ` Jukuma Vācieša runu Piņķu baznīcā, kas aprakstīta lēgendārajā A.Čaka izlasē "Mūžibas skartie" Ēvis kā reizi dienēja šajā strēlnieku pulkā.

1915. gadā Valters aizbrauca uz Maskavu un sāka strādāt vīna firmā, taču drīzumā sailgojās pēc dzimtenes un iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā

Pirmais mans solis , ceļā uz šo jautājuma atrisināšanu manis irais sperts ;-))) pa rokai, kadreiz.. izlasīšanai ir nolikta grāmata par Ēvi "Liepājas līkais velns`

Mudīte Šneidere, Harijs Liepiņš. Ēvalds Valters — Liepājas līkais velns: gandrīz dokumentāls stāsts dialogos ar varoņa līdzdalību

Tāpat gana interesanta man ir Goldingenas-Kuldīgas spičku fabriķa vēsture. Sērkociņu fabrika, kas savulaik deva darbu gandrīz visiem Kuldīgas iedzīvotājiem.

Un protams man neregulārā, bet atmiņās paliekoša Goldingenas-Kuldīgas apciemošana tās pilsētas svētkos vasarā, un neizmirstamais masējiens, dabiskais "dzakuzi", zem garākā ūdenskrituma Europā-Ventas rumbas.

Pēc pamatskolas absolvēšanas Valters strādāja par melnstrādnieku sērkociņu fabrikā "Vulkāns".

Katrā ziņā, sveiciens iz tautas tev Ēvi vārda dienā.

`Nekas nav aizmirsts, Neviens nav aizmirsts`