Dienasgrāmatas (blogi)

Nez kāpēc, bet svešās druvis mēdz būt atvērt vieglāk, kā labi pazīstamās. Pazīstamās dažreiz nemaz negribas vairs aiztikt. Tik daudz klauvēts, tika daudz vērtas vaļā un ciet.

Aiz svešajām ir gaisma, vai tumsa. Bet izejot caur ... lasīt tālāk

ir grūti sarežģīto padarīt vienkāršu, bet ir ļoti viegli vienkāršo padarīt sarežģītu. Gribēt, cerēt, vēlēties ir pavisam vienkārši, tomēr pēc brīža viss neizbēgami kļūs sarežģīti. Ir sajūta, ka vienkāršība attieksmē ... lasīt tālāk

Ir jūnijs. Pieķeru sevi pie domas, ka drīz vasara beigsies. Acīmredzot krīze ir dziļa un pieredzei nāk līdzi kas mazohistisks. Kaut kur pazaudēta spēja izbaudīt mirkli. Saule, jūra, vasara un saldējums atstāj vienaldzīgu. Nekas tā īsti ... lasīt tālāk

Ko sniedz atmiņas? Mirklīgu un melīgu realitātes sajūtu? Jeb atļauj ielūkoties tur, kur mums vairs nav vietas. Varbūt labās atmiņas arī ir tā paradīze, no kuras esam patriekti. Paralēla laimes realitāte, kur nokļūst tikai izredzētie. Jeb ...

Viņa gulēja plakana un nevienam nevajadzīga. Bet rīts sākās tik jauki, tik romantiski. Uzlija viegls lietutiņš, saulīte sildīja. Tik vien gribējās kā sajust saules staru glāstus, sajust aromātu, kas rodas sajaucoties tūkstošiem ... lasīt tālāk

skatieni satikās, smaidi sapinās, bet sirdis nemaz...

Saule, jūra, baltas smiltis un priedes kāpās. Tas paliks. Būs vienmēr.

Prieks, skumjas, mīlestība, jaunība un cerības nē. Paies, paskries, aizplūdīs un pazudīs kā viss, kam pietrūkst mūzības, dziļuma un vērtības. Vai mūsu esības jēga ir ... lasīt tālāk

Laikam jau mums visiem raksturīgi ir domāt, cerēt, plānot. Kāds uztraucās, kāds pārdzīvo. Bet Rīgas centrā no jumta krītošam ledus gabalam tas viss ir svešs. Nākotnes plāni var aprauties tik idiotiski un bez jebkādas romantikas.

Brīžiem rodas vēlme piekaut Salavecīti, nodedzināt kamanas un uzcept tos briežus. Bet drīz jau dienas paliks garākas, nāks marts un atkal viss sagriezīsies virpulī!

Varētu būt par Karlsonu. Dzīvot bēniņos, vazāties pa jumtiem, ēst saldumus cik lien, visas tās smalkmaizītes, kūkas utt. Sēdēt ar brālīti uz jumta malas, šūpot kājas , dzert alu un spriedelēt par veču štelēm. Tikai problēma tā, ka ... lasīt tālāk

cilvēkam ar pelēku un skopu iekšējo pasauli arī fiziskās izpausmes nez vai būs izcilas. Ja nav īsti ko teikt vēstulē, tad uz ko gan var cerēt gultā?

Nemaz nerunājot par kopīgu brīvā laika pavadīšanu izlienot no ... lasīt tālāk

Mēle mēdz salūzt. Dzīvo savu dzīvi. Pat uzdzīvo, plīvo vējā. Bet citreiz tā ir tik smaga, gluži vai neizkustināma. Žēl nevar to ieprogrammēt jau iepriekš. Ieslēgt kad vajag un miers.

Pirksti ir paklausīgāki. Izpilda pavēles veikli ... lasīt tālāk

Ko no sievietes vēlas vīrietis? Vienā vārdā - Sievišķību! Es te nerunāju par dzīves pabērniem, bet par vīrišķīgiem, fiziski un garīgi veseliem vīriešiem. Ir nācies daudz laika pavadīt vīriešu kompānijas, starp ... lasīt tālāk

Patiesīgums, vienkāršība, brīva un cilvēcīga komunikācija. Interesants sarunbiedrs, bez lomu spēlēm un ar atvērtu dvēseli. Bez bailēm, ka otrs iebridīs ar kājām. Takts un iejūtība. Nevēloties manipulēt un piedzīt pēc seviem mēriem. ... lasīt tālāk

Krīt liepas lapa. Lēnām, vējā griezdamās. Karstās vasaras sakaltēta. Krīt šūpodamās, sekundes piecas, varbūt mazliet ilgāk.

Nav ilgi, tas maznozīmīgi.

Tikai pāris sekundes. Laiks kurā var rasties jauna dzīvība, laiks kurā ... lasīt tālāk

jocīgi, cilvēka galvas nav nemaz tik lielas, tomēr tajās spēj ietilpt neizmērojams, milzīga apmēra tukšums.

gaidam. Februārī gaidam pavasari. Tik ļoti gribās garākus, gaismas pielietus vakarus. Pirmās siltās dienas. Braucot vakarā mājup var nolaist mašīnas stiklu un ļaut ieplūst pavasara smaržām. Mazliet smeldzīgi, jo zini ka tā jau ir bijis. ... lasīt tālāk

Kad virši ziedēs Rīgas māju sienās, kad saule ziemā aizstās apkuri, kad beidzot kādā tālā zemē, būs pote radīta pret kaislību , tad varēšu es rāmi savas dienas vadīt, bez rūpēm pārlaist ziemu kārtējo, starp sienām, kurās meža ... lasīt tālāk