Back in the USSR ar Klavu Elsbergu

Karsta 1982 gada vasara. /Tad Petera Stuckas varda nosauktas/ LU viriesu dzimuma absolventi ieradusies Kaliningrada, gorod Gusev, lai izietu 3 men militaras sagatavotibas kursu, pec kura sekmigas pabeigsanas tiks pieskirta Padomju armijas rezerves leitnanta dienesta pakape. Sobrid visi vel ir Kursanti. Kopskaita virs 200, starp kuriem bijam ari mes, kads ducis, Svesvalodu fakultates beidzeji, "angli", "francuzi" un "vaciesi". Sava starpa visi bijam labi pazistami jau vairakus gadus, ta ka kopigi x nedela apmeklejam Kara katedru. Bija ari kopigas plusmas lekcijas /latv. val/ visam kursam, kuras gan apmekleju arkartigi reti. Tacu atceros reizes, kad sedejam ar Klavu viena sola, drizak viena solu rinda, jo diviem studentiem paredzetie soli auditorija tika sabiditi kopa, izveidojot rindas, ka teatri.

Tatad Kaliningrada, karaspeka dala, /vacu laika/ barakas. Staves vel 100 gadu, pamatigas buves. Mums ierada divas, vienu katrai rotai. Turpat blakus apmetusies regularie zaldatini, parsvara maza auguma krievu puisi, padaudz "curku", leisu ari. Viniem savs rasporjadok dnja. Virsnieki dzivo citur. Mus apmacija musu pasu Kara katedras virsnieki, uz kuriem vietejie, "istie" oficieri, skatijas no augsas. "Istie" macibas iesaistijas retu reizi. Tomer bija viens vietejais kadrs, Praporsciks, kurs nemas ar mums diezgan daudz, pat vadija nodarbibas po bojevoi podgotovki.

Kaut ari brivo laiku, ta saucamo samopodgotovku, ka vienas fakultates absolventi biezi pavadijam kopa, apspriezot armijas dzives peripetijas, gruti atcereties kadu spilgtaku, skandalozaku epizodi ar Klava Elsberga piedalisanos. Vins bija "saprata balss". Disciplinets. Ne ar vienu nekonflikteja, lieki uzmanibu sev nepiesaistija, macibas "neizcelas". Maksimums, sad tad sarkastiski parodeja militaras komandas, piemeram, "obrascaitesj po ustavu, tovarisc kursant". Vienu smiekligu epizodi tomer atceros loti labi.

Ejam ar Klavu, ne vienkarsi staigajam, neatceros kur, kpc, bet noteikti ar kkadu uzdevumu, ibo vnk tapat, tada maniere, ka mes, neviens nekur negaja. Ta noteikti, raita soli, ar misijas apzinu. Pa celam stolovka, pie kuras stav minetais Praporsciks ar Korisu, ari ar prapora uzpleciem, skiet. Maj ar roku, naciet surp. Iegaumejis, ka mani sauc /nu protams/. Pieejam klat. Neatceros, kadu sveicienu padevam. Po ustavu jasaka laikam "Zdravija zelaju, tovarisc praporscik".

Prapors, maza auguma virelis, ar palikam kajam, zabaki noskiebti, praktiski bez papeza. Varetu nemt jaunus, ibo prapors armija atbild par sagadi, materiali-tehnisko nodrosinajumu, parrauga noliktavu, bet ne, staiga noskiebtiem, novalkatiem zabakiem. Virelim paliela, apala galva, liela mute, ka krokodilam, loti lielas ausis, ka ceburaskam. Kad smejas, tad mute lidz ausim. Arkartigi spilgts personazs. Tur roka palielu, treknu, varitas galas gabalu. Jautra noskanojuma, pavisam familiara maniere, javno ne po ustavu, uzjauta: "Nu kak tam Jevropa?" Un, noradot uz mums, iegruz blakus stavosam Korisam ar elkoni: "Jevrooopaaa! ".

Klavs kluse, es kko atbildu. Jautajums: "A Raimond Pauls muz Pugacovi?" Pec noliedzosas atbildes sanemsanas, rec atkal: "Ojjj bljaaa, Jevrooopaaa, takaaaja baaba". Iebaksta atkal ar elkoni Korisam: "Vidal, Jevroopaaaa". Klavs ar grutibam valda smieklus, tik smaida. Piekritosi maj ar galvu. Vairak runaju es. Pec katra musu iestarpinajuma Prapors izdod nakamo "Nuuu, Jevrooopaaaa".

Tad, kada pauze, Prapors aizsuta Korisu, kurs "sarunas" laika apgrauz palielu kaulu, uz kuhnu, lai atnes ari mums galu. Ar sausmam noskatos, ka Prapors ar savu krokodila muti iekampjas treknuma, sakosla. Tauki tek par zodu, pil uz formas terpu. Maizes nav. Brrr. Gremojot noteic: "Svinina bljaaa". Koriss atgriezas ar 2 palieliem svaigi varitas galas gabaliem rokas. Vienkarsi udeni varita gala, bez garsvielam, bez sals. Parupja sals izberta tupat uz palodzes. Koriss dod galu mums. Janem. Silta vel. Labi, ka nav tikai treknums. Es apvemtos. Pielieku galu mutei. Apostu. Cukgala. Ar rupjmaizi varetu varbut. Neraugoties uz to, ka gala kursantu menu paraktiski nebija, nemaz nevelk iekosties.

Pamanijis musu minstinasanos, Prapors mudina: "Davaj, davaj, Jevropa".

Saku: "Hlebuska bi, tovarisc praporscik".

"Ni h@ja sebe, Jevroopaaa, zhuj davai". MUUAHAHAHAAAA.

Nakamais jautajums: "A v Rige mnogo bljadej?" Un, nesagaidijis atbildi, Prapors laizas karteja smieklu lekme "Oj bljaaa, Jevrooopaaa". Velx iebaksta Korisam: "Jevroopaaa, p@zdec! " Tad kads pasauc Praporu. Klauns atvadas ar godu: "V p@zdu v polk pora, bljaaa". Aizejot, Prapors pedejox nosmej "Nuu Jevroopaaa". Klavs vien nogroza galvu. Vinam trukst vardu.

/p.s. Saja tema un ap to parsteidz viedoklis, ka sadi, asociejot sevi ar pazistamu dzejnieku, kads censas, var celt savas akcijas. Tadas mulkibas var iesauties tikai "mazbudzeta smadzenisu" vai ar kadu pasmagu paura kaiti sirgstosa cilveka prata. Klavu Elsbergu atceros, ka vienu no eruditakajiem, inteligentakajiem cilvekiem, ar kuriem mana CV ir palaimejies saskarties. Personibu. Vina dzeja seit vispar nipricom, bijusi, nebijusi. Nezinu to, nelasu, neinterese. Zinu vienu dzejoli. Ar to pietiek/