Dienasgrāmatas (blogi)

Muktiana: Vajadzēja likt atsauci, no kurienes tas teksts paņemts. Tieši šodien lasīju P.Kļavas interviju. Jā, viņa intervija atstāj šokējošu iespaidu un radīja daudz pārdomu. Man bija vēlēšanās pakritizēt, bet apņēmos to nedarīt. Noteikti viņa intervija radīja arī veselu kaudzi negāciju. Palasīju arī J.Rubeņa interviju. Vēdismā un kristietībā ir akcents uz mīlestību - uz kalpošanu cilvēkiem (sākot ar ģimenes locekļiem), uz atšķirīga viedokļa pieņemšanu ar cieņu, jūtot mīlestību arī pret tiem, kas rīkojas nepareizi un domā arī it kā vai tiešām nepareizi. Budismā (tas ir virziens ko P.Kļava pārstāv) daudz vairāk akcentu liek uz individuālismu, uz ideju, ka "es=Dievs" un cita Dieva nav. Īstenībā ārkārtīgi atšķirīģas koncepcijas, kad runa par atsevišķu procesu interpretēšanu (piemēram, Kļava=budisms pārstāv ideju, ka mātes miesās esošs potenciāls bērns-invalīds ir jālikvidē, taču vēdisms un kristietība uzskata, ka ne par ko nedrīkst iejaukties dabas procesos- tādam bērnam jāpiedzimst un jādzīvo tik ilgi, cik Dievs lēmis). Visām reliģijām kopīgais ir bezpersoniskā Dieva aspekta apzināšanās. Budistu guru arī nonāk līdz mīlestības praktizēšanai. Ļoti interesanti būtu P.Kļava interviju lasīt vēl pēc 20 gadiem - 100 punkti būs viņam aplaušanās un arī viņš progresēs Dieva izpratnē. Milzīgs pluss ir tas, ka viņš runā par to, kas notiks pēc nāves - cilvēki to nezin ne pēc budisma, ne vēdisma un kristietības, ne islama, ne vēl kādas citas koncepcijas. Bet visas mācības apgalvo, ka Dievs ir un "šī dzīve ir gatavošanās nākamajai dzīvei", ko cilvēki nezin un par to neinteresējas. Un tāpēc nodzīvo dzīvi veltīgi. P.Kļava saka - kā olbaltumvielas. Vēdisti - kā ēzeļi un dēmoni. Kristietībā...grēcinieki, es pat nezinu.

Krizdole: Vēl līķis nav atsalis, bet dažs jau uzņemas direktora pienākumus. Būtu kaunējies.