Cūku bēres. Dubls Nr.2 :)

Kad Bērtulis, stutēdams galda kāju, beidzot aptvēra, kur un kāpēc atrodas, viņš ietrausās atpakaļ dīvānā. Tā kā bja nogulējis vairāk kā stundu, jutās atspirdzis kā mazsālīts gurķītis no ledusskapja, un viņa žirgtums pieauga ar katru minūti. Līdz beidzot, Bērču pārņēma kārtīgs izsalkums. Viņš notiesāja lielāko daļu no pāri palikušajām uzkodām, kas atradās uz galda, piedzerdams klāt šmakovku kā bērzu sulu vai citu padzērienu... Viņam piebiedrojās tikai dēls Visarions, tiesa, stipro dziru lietojot daudz mazākās devās nekā papus.

Saprotot, ka nevienam no mums "nespīd" savlaicīga došanās pie miera, aizgāju uz virtuvi uzvārīt kafiju, jo bija jāliek galdā arī viesu sarūpētā torte ar dzeltenajām rozēm. Izmantodams, ka vāru kafiju, virtuvē ienāca Bērčonkuls un noteica: "Meiteņ, leic goldā zerņus un PIETAISI klōt oizdoru! " Īsti nesapratu kādu aizdaru onkuls vēlas, tādēļ viņš pabīdīja mani malā, paņēma no virtuves galda žāvēto cūkas cisku, palūdza pāris sīpolus, skābo krējumu un lielu pannu, un veikli pagatavoja speķa mērci pie pelēkajiem zirņiem, tikmēr liekot man tos uzsildīt. Kas ieminējos, ka mājās nav kefīra, ko piedzert klāt zirņiem, viņš attrauca: "Ko tu, meiteņ grābstes?! Ir tok ols! "

Pēc brīža visi klātsošie noskatījās kā Bērtulis stūma māgā zirņus, piedzerdams klāt medalu no liela māla kausa. Tā kā visi bija paēduši, kamēr Bērča gulēja, neviens viņam zirņu ēšanā nepiebiedrojās. Toties nedaudz vēlāk torti nobaudīja visi. Varētu teikt, ka tortes ēšana notika bez starpgadījumiem, ja vien ēdot otro gabalu, viena no dzeltenajām rozēm neiekristu Mariannas izejamās blūzes dekoltē. Tante neapjuka, bet veikli to izķeksēja no krūšu starpas un iebāza mutē, smejot: "Lobi, kai ņebija uz bleuzes! " Visiem nāca smiekli, bet visskaļāk smējās Bērtuļa dēls Visarions. Vakars samērā jautri turpinājās vēl kādu stundu, bet pēc tam visi beidzot devāmies gulēt.

Nezinu, cik bija pulkstenis, bet apmēram pēc kādām pāris stundām mēs pamodāmies no skaļiem dārdiem kaut kur tuvumā. Nodomājām, ka varbūt kāds no kaimiņiem vēl šauj gaisā salūtu par godu Jaunajam gadam, bet pēc otrās zalvju kārtas sapratām, ka lielais troksnis nāk no blakusistabas, kurā gulēja Bērtulis ar savu kundzi.

Acīmredzot, zirņi Bērčas prāvajā puncī kopā ar medalu rīkoja savas jaungada dzīres... :)