! Virsnieka Ziņojums rotas komandierim

Virsnieka N.D. Ziņojums Padsmitās rotas komandierim

Tā kā man kā zemessardzes virsniekam rūp mūsu rotas gods un reputācija, esmu spiests Jums iesniegt Ziņojumu par blondīnes R.uzvedību, atrodoties dienestā.

Viņas ierašanās 2.dienas vakarā, kad aizrādīju ierindniekam V.B. par gaisa maitāšanu, blondīne R. pateica viņam necenzētu vārdu, parādīja vidējo pirkstu un turpmāk, 16 stundu un 32 minūšu garumā pievērsās man.

Tajā vakarā, pirms došanās pie miera, kad kazarmas sanitārajā telpā tīrīju zobus, viņa ienāca un pajautāja, vai drīkst aizņemties no manis zobu pastu. Tā kā tobrīd tīrīju zobus, pasmaidīju un pamāju ar galvu, bet manu smaidu viņa iztulkoja par labu saviem nerātnajiem mērķiem pret mani un ieknieba man pēcpusē. Tad viņa (tīšām! ) nometa zobu pastu uz grīdas, lai zemu noliektos un es ieraudzītu viņas rozā kaprona apakšbiksītes, kuras, starp citu, neatbilst dienesta sanitāri higiēniskajām normām. Ieraugot viņas apaļo pēcpusi, man kā vīrietim sareiba galva un es knapi noturējos, lai arī neiekniebtu viņas pēcpusē. Tad viņa atdeva man zobupastu un pēc brīža devāmies pie miera (katrs atsevišķi, protams). Naktī viņa mani uzmodināja, stāvot īsā gaiši zilā naktskreklā pie manas gultas un purinot pie pleca. Viņa sūdzējās, ka viņas gultai esot neizturami ciets matracis un jautāja, vai drīkstot pagulēt manā gultā. Es, saprotams, noraidīju šo priekšlikumu, jo sapratu viņas neķītro mērķi.

Otrā dienā viņa turpināja mani pavedināt. Brokastīs bija putra un no augļiem, - banāni, viņa, sēžot man pretī tik izvirtīgi ēda banānu, ka pat muļķim būtu skaidrs, ko viņa vēlējās man ar to pateikt. Bet es tak neesmu muļķis!

Tajā dienā pēc brokastīm es mācīju jaunos ierindniekus šaut ar lielgabalu. Es notupos pie lielgabala un rādīju, kā pielādēt to ar zalvēm, bet blondīne R.tajā brīdī nostājās man aiz muguras un imitējot, ka ļoti iedziļinās manās darbībās, pārkārās man no aizmugures pāri, - tā, ka viņas D izmēra biste aizsedza manu seju un es vairs neredzēju mācību poligonu, bet tikai viņas apaļumus. Es tos pašķīru uz abām pusēm, izbāzu tiem cauri savu galvu, lai ieraudzītu poligonu un šaušanas mērķi. To viņa iztulkoja kā manu atsaucību uz viņas intīmajām darbībām un iečukstēja man ausī: “Ejam?”, norādot uz poligona krūmiem.

Tas jau bija par daudz! Tāpēc es nekavējoties pārtraucu kaujas mācību nodarbību un devos pie Jums uzrakstīt šo Ziņojumu. Spriediet pats par viņas morālo stāju un atbilstību dienestam zemessardzē.

Virsnieks N.D. (paraksts)