Kā es vārīju zupu... ;D

Vakar vīrs palūdza, lai izvāru boršķa zupu. Gatavot it kā protu, bet tikai ne boršķu. Zvanīju mammai, tā pateica sastāvdaļas un izstāstīja, kādā secībā ko katlā SAMEST.

Darīju visu kā viņa teica... Palielo bieti sanāca katlā iemest tikai ar 4 reizi, vienu reizi netīšām plītij priekšā nostājās vīrs un mestā biete trāpija viņam pa pieri.. Sāls paciņu metot tā trāpija pa katla malu un to apgāza, sāls paciņa saplīsa un sāls izbira pa visu virtuvi, bet zupa izlija. Zupu ātru savācu no grīdas ar trauku lupatu un liekšķeri, un turpināju to vārīt kamēr vīrs izstabā pārsēja pārsisto pieri pēc katlā mestās bietes trajektorijas škērsošanas. Bet ar skābo kāpostu mešanu vairāk sanāca notašķīt virtuves sienas, tāpēc zupā beigās to bija maz. Tā arī vīram nepateicu, ka bija paredzēts pielikt skābos kāpostus.

Pašās beigās izmetot izvārīto sīpolu, tas tiešā trāpijumā no 4 stāva virtuves atvārtā loga piezemējās uz stāvvietā esoša veca dzeltenīgas krāsas folksvāgena jumta, mazliet to iebuktējot, bet no attāluma tas nav pamanāms. Gan jau īpašnieks to pat nepamanīs, jo jumta bukti līgani aizpilda sīpols identiskā folksvāgena krāsā.

Zupa sanāca laba, tas nekas, ka nevens no mums to tā arī neuzdrosinājās pagaršot, jo galvenais taču, ka iemācījos vārīt boršķu. :)