Dienasgrāmatas (blogi)

Radists, 02-03-2015 20:16		3 51
Indija - pirmā diena. Pirmās dienas rīts. Gulēju tikai dažas stundas. Pamodos no nelabas smakas. No tās pašas smakas ar kuru Delhi sagaidīja mani vēl lidostā. Ok, nomazgājos (karstā ūdens tā arī nav) sakravāju mantas un dodos ārā. Naktī nākdams nebiju pamanījis marmora grīdas viesnīcā un metāla detektoru pie ieejas. Lejā jau gaida taksis (interesanta paskata auto, bet par to nedaudz vēlāk), iesētos iekšā, nosaucu adresi un "15 minūšu garš baiļu brauciens" var sākties :D Labi, bail man nebija, bet es piedzīvoju daudz interesantu brīžu. Kā tomēr viņi brauc - uztaurē un brauc vien tālāk! Taurē kartu mīļu brīdi, jāpārbrauc krustojums - uztaurē, jāpagriežas - uztaurē. Ja taksists grib pievērst potenciālā klienta uzmanību viņš dara ko? Pareizi! Vienkārši uztaurē! :D Un tā taurēšana nebeidzas nekad - taurē gan dienā, gan naktī. Pat 03.00 naktī taurēt braucot pa pilsētu ir ok! Vienīgi naktī viņi taurē nedaudz mazāk, jo tad ir nedaudz mazāka satiksme. Populārākais transports ir "tuk-tuk" vai tā saucamā "motorikša". Tas ir 3 riteņu mopēds ar jumtu virs galvas, kurā var satilpt 2 vidēja izmēra cilvēki. Dabiski, ka viņš viss ir noskrāpēts, nedaudz apdauzīts utt. Nākamais transporta veids ir taksometrs. Tik pat apdauzīts, apbružāts un savdabīgs. Viņiem visizplatītākās ir visādas mazlitrāžas automašīnas, kuras pie mums pat neieraudzīsi. Ir daļa turpat Indijā ražotas ražotāja "Tata" mazās automašīnas, ir arī savs autoražotājs "Mahindra", kurš ražo visvisādus auto, kurus zin arī ārpus Indijas, piemēram, šī ražotāja elektroauto Eiropā pazīst kā G-Wiz pēcteci. Vietējam tirgum ražotājs piedāvā gan dažāus džipus, gan sedanus utt., ko vien Indijas patērētājs vēlas! Vēl ir arī populāru ražotāju versijas, kuras izstrādātas speciāli šim tirgum, piemēram, Suzuki-Maruti Eeco (Suzuki). Taksometrs, kurā es braucu, izskatās pēc veclaicīga taksometra, bet patiesībā ir gluži svaigs auto. Nosaukums tam brīnumam ir "Hindustan Ambassador" (ja kam interesē, tad var paskatīties info Googlē). Tādu es redzēju pirmo reizi dzīvē :) Sabiedriskais transports - autobusi, ir tikpat nodauzīti, nobružāti, ar tekošiem jumtiem, ar šķirbām starp logiem. Arī sabiedriskā transporta šoferi ir tik pat harizmātiski kā viņu transporta līdzekļi. Gan pasažieri, gan šoferi viens otru saprot no pus mājiena - tukša pietura, kādus 6-7 gadus vecs puika pieturā paceļ roku, rādīdams, ka viņš grib iekāpt autobusā. Autobusa šoferis vienkārši nedaudz samazina ātrumu, puika ielec braucošā autobusa atvērtajās durvīs un autobus aizbrauc tālāk. Redz, autobusam pat pilnībā nav jāapstājas :D Labi, ja pieturā ir vairāk cilvēku, tad autobuss var apstāties arī pilnībā ;) Vēl viena svarīga nianse - lielākā daļa taksometru, tuk-tuku un sabiedriskā transporta brauc izmantojot dabasgāzi (CNG - Compressed Natural Gas). Un protams bez ievērības nevar atstāt arī visvisādus motorollerus, mopēdus, motociklus, velosipēdus. Sākot ar pašbūvētiem izstrādājumiem un beidzot ar zināmu ražotāju speciāli Indija paredzētajām versijām, piemēram, dažādas Honda-Hero versijas. Braucot cauri pilsētai paveras visādi skati gan 9 stāvu māja ar diezgan tīru pagalmu, gan bezpajumtnieku būdām līdzīgas celtnes, gan dažāda paskata 1 vai 2 vai 3 stāvīgas mājeles ar plakaniem jumtiem, nesaprotamiem balkoniem uz kuriem nekādi nevar nokļūt, gan atdalītas ielas (dzīvojamo rajonu ielas) ar sargiem pie iebrauktuves, gan netīrībā slīgstošu mājeļu kolonijas, kuras atdalītas ar dzeloņdrātīm. Grūti ir saprast dalījumu (ja tāds ir?), jo 9 stāvu māja ar skaistu pagalmu no abām pusēm var būt iekļauta ar netīrām barakām. Atsevišķa ievērības cienīga ir viņu iepirkšanās/pārdošanas kultūra. Super-mārkets viņu izpratnē ir 5x5m plaša telpa ar ieeju. Pārējo viņi pērk tirgos/kioskos/no ratiem utml. Viņu tirgu vislabāk var salīdzināt ar mūsu "Latgalīti", t.i. "krāmu tirgu". Tur var nopirkt daudz ko - sākot no nezināmas izcelsmes sūkājamajām ledenītēm un plāceņiem, kuri tiek gatavoti uz gāzes turpat pie putekļainās ielas un smakojošas atkritumu kaudzes, beidzot ar labi zināmu ražotāju (LG, SAMSUNG utt.) sadzīves tehniku un gaisa kondicionieriem. Šāda veida tirdziņi atrodas gandrīz uz katra stūra un pircēju protams netrūkst. Dienu nostrādāju darbā un uzzināju, ka tieši pretī viesnīcai piektdienu vakaros veidojas tirdziņš, kur var nopirkt visu ko vien sirds kāro. Izlēmu, ka man tas ir jāredz. Domāts-darīts! Vakarā arī devos uz šo tirgu. Tirgus bija izveidojies vienkārši uz ielas, t.i. ceļam ir 3 joslas un tirdziņš aizņem vienu joslu, bet vēl vēlāk vakarā, kad tirgotāju kļuva vēl vairāk, tas izpletās un aizņēma vēl vienu joslu :) Neviens īpaši neprotestēja :) Piedāvājums bija plašs - pa pilnam bija gan augļu, gan dārzeņu, gan drēbju, gan saimniecības preču, gan visādu citādu sīkumu! Augļi - mandarīni, kuri izrādijās krietnu apelsīnu lielumā un ir daudz sulīgāki nekā pie mums nopērkamie, vīnogas - gan zaļās, gan zilās, granātāboli, papaija, kokosrieksti - kurus turpat "attaisīs", iedos salmiņu un varēs dzert turpinot pastaigu pa tirgu. No drēbēm var izvēlēties sākot no lētām ķīnas ražojuma čībiņām, beidzot ar kašmira/pašmira/zīda lakatiņiem un "sari" (tradicionāls Indijas sieviešu apģērbs). No sadzīves mantām netrūka ne pašgatavotas drēbju suku, kuras bija ar rokām izgatavotas no dēļa gabala, ne visādu aromātisko vīraku, ne krūzīšu, tasīšu utt. Protams arī bez uz vietas gatavotas pārtikas (plāceņi, cepti rieksti, kaut kādas uzkodas utt.) neiztika. Ņemot vērā, ka Indijā lielākā daļa ēdienu ir asi un ar daudz visādām garšvielām, tad arī smaržas, kuras paceļas gaisā apkārt šādiem "ātrās ēdināšanas" punktiem ir diezgan specifiskas. Nē, nesaku ka obligāti sliktas, bet gan specifiskas :) Kādam var patikt, kadam nē - gaumes lieta! Vakarpusē, kad satumst, tirgotāji velk ārā savas "superapgaismes iekārtas" - nelielus metāla statīvus ar uz plāksnītēm uzlodētām gaismasdiodēm (LED) un pieslēdz to nelieliem 12V, 7.0Ah akumulatoriem un tirdzniecība var turpināties. Tāda uzparikts ir gandrīz katram tirgotājam :) Ērti, lēti, izdevīgi - nav nepieciešamas rozetes, vadi, atļaujas, skaitītāji utt. Kā arī tas ir Indijas "TIRGUS", tas nav kā Latvijā - šeit nav ne kases aparātu, ne čeku, ne cenu zīmju. Tu droši vari tirgoties ar pārdevēju par sev vēlamo preci par sev pieņemamo cenu! Patiesībā tas tev IR jādara, jo ieraugot balto cilvēku, cenas kaut kā pašas pa sevi netīšām pieaug ;) Vēlu vakarā pārdevēji mēģina pārkliegt viens otru. Vēl šodien atceros pārdevēja centīgos kliedzienus, cenšoties pārspēt citu pārdevēju papaijas tirgošanā :D Protams iespaidu pirmajam vakaram pietika un nopircis dažus mandarīnus, kilogramu vīnogu un, dzerdams tikko atvērtā kokosriekstu sulu, atgriezos viesnīcā.

Komentāri

agraa: pagaidām ne tur skaties , cilvēki , tā ir galvenā Indijas bagātība. Es nožēloju , ka neveidoju portretu galeriju , var būt tev tas liksies interesanti.
Biju tur 3 x . Nesmādē viņu ēdienu , iesaku padzert citronu sulu ar dzeramo sodu, pārdod uz katra stūra :)

2015-03-02 21:09

Radists: Super! Paldies par ieteikumiem! :) Citronu sulu noteikti pamēģināšu, jo tā tiešām ir uz katra stūra :) Dažus viņu ēdienus arī esmu pamēģinājis (pagaidām ne ļoti "specifiskus"). Un mani pirmie apraksti ir tikai pirmie iespaidi par Indiju, ilgāk šeit dzīvo, vairāk redzi, vairāk aizdomājies un līdz ar to domas un redzējums arī mainās. :)
Būšu pateicīgs arī par ieteikumiem un idejām, jo šobrīd vēl esmu Indijā un gan jau kaut ko varu vēl paspēt :)

2015-03-03 16:34

agraa: Nezinu , ko apskatīt esi iecerējis, bet jebkurš virziens būs pareizs , Indija tik milz´´iga :) Pamēģini pārvietoties ar vilcienu, tas būs interesanti . Virtuve vienkārši ir kolosāla , pamēģini visus maizes veidus, tad apmeklē veģetārās ēstuves, pasūkā beteli , tā ir no kuras zobi sarkani paliek :) viegla narkotika. Un protams , mango, dienvidos varēja ziemā ēst cik gribās. Man patīk ceļot tuvāk pie tautas, mazāk izmantot gidu pakalpojumus.

2015-03-03 23:51

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Indija - pirmā diena.