Pārdevu savus sarkanos gumijas zābakus un šodien nožēloju.Ielas sacukurotas ar sāli, dubļi un ledus...Brrr...

Mani nabaga īsie ādas zābaciņi to visu vienkārši neizturēja un padevās.Sunene divreiz atteicās iet tālāk, sacēla... lasīt vairāk

Mēs sastopam cilvēkus un tikai ar laiku tie kļūst par īstiem draugiem... (c)

Daži no šiem cilvēkiem paši izvēlas būt par ienaidniekiem.

Kad uzkāpj kalna galā, tad atkal var šļūkt lejā.

Lejā stāvētājiem ir par ko runāt un aprunāt – Kāpēc būtu jākāpj augšā, ja beigās tāpat nonāk tur pat lejā, kur viņi? Slapja pakaļa un sniegs sadzinies visās... lasīt vairāk

Vai dāvājot savu sirds siltumu nesavtīgi citiem, mēs apjaušam cik bagāti esam.Jau otro dienu domāju par Mariku Svīķi.

Mariku pazinu, ka vidusskolnieci, žurnālisti un dzejnieci.Esmu klausījos viņas dzeju pašas Marikas... lasīt vairāk

Šovakar daudz klausījos un lasīju skaistu dzeju, jo nācās kavēties atmiņās. Neaizmirstami ir bijuši tie mirkļi, kad koncertos bija tā laime klausīties Mariku Svīķi. Tik daudzas, skaistas dziesmas ar viņas vārdiem, tas viss ir... lasīt vairāk

Kas veicina attīstību?

Ja tu pamet komforta zonu zinātkāres dzīts vai garlaicības nomākts?

Es vairs negaidu to, ko nevar sagaidīt, jo nevar brīnumi notikt vidē, kurā es dzīvoju. Mani absolūti neinteresē politika, strīdi par Lembergu un Kariņu.

Es varu iztikt bez krievu kanāliem.Naktī es nesapņoju par mūžīgo laimi, jo... lasīt vairāk

Parādi man to robežu, kur beidzas viens cilvēks un kur sākas otrs! Tā fotogrāfiskā līnija – drēbes, cepure un kurpes – vai tā ir viņa robeža? Vai cilvēks beidzas savu pirkstu galos?

Parādi man tās neredzamās robežas, kuras,... lasīt vairāk