|
Closing_Time dienasgrāmata
Ja zinātu, Kur jūra tā un krasts, Kur piedošanas vārdus rast, Tur stāvēt gatavs būtu Daudzu dienu rietus, Līdz viļņi man tos dāvātu. Ja zinātu, Ka spēšu Tevi atkal blakus rast, Tos ... lasīt tālāk |
Tai mirklī man šķita, Tā esi Tu, Kas smaidot man Roku uz pleca liek, Bet pievīla mani Tas mirklis ar ezera atspulgu. Nē, ne Tu, Vien es ar savu iedomu. Un nu, ar to Pār ... lasīt tālāk |
Es vēlos satikt Laimi, Tai pajautāt šo to, Es vēlos viņai Palūgt, Lai projām nejoņo, Lai mazliet tā ar mani, Par jauko paklačo Es vēlos satikt Laimi, Tur, Acīs Tavās to. |
Man pietrūkst to sarunu, Kurās cerību devi, Ka pienāks reiz diena, Kad varēšu apskaut, Un neatlaist Tevi. Ka pienāks reiz nakts, Kas turpinās dienu, Es sildīšu Tevi, Tu ... lasīt tālāk |
Tas vairs nav mans Karaļnams, Tik vien spoki elpām vēsām, Apkārt pazīstami klīst. Tā kā agrāk joko viņi, Bet es smaidīt nespēju. Laiks ir dzēsis manī visu, Ko reiz tajā izjutu. Nu es ... lasīt tālāk |
|
Atveru logu, Svaigu gaisu es zogu. Šajā telpā Trūkst Tavas elpas. Ielido tauriņš, Aplido telpu, Sajūtu sevī Tavu brīnišķo elpu. Atstāšu logu nevērtu ciet, ... lasīt tālāk |
Var izdzēst dienu, Nakti kādu. Var sapnis izgaist tālumā. Nav dzēšgumijas tādas, Kas mīlu mūsu izdzēst spētu, Tad mūsu sirdis jāizdzēš. Ja visus ziedus no zemes virsas Kāds vienā ... lasīt tālāk |
Kā noguris es, No tā sevis, Kurš tik ļoti iemīlējies ir Tevī. Es meklēju viņam To zudušo vēso prātu, Kas apslāpēt spētu Neprātu to, Un tās slāpes Pēc Tevis. Kā noguris es, lasīt tālāk |
Ik reizi, Kad domāju par mīlestību, Atceros Tevi, Ir skumji, ja mīlu Un blakus nevaru būt, Un vienlaicīgi skaisti, Ja tās skumjas pēc manis arī Tava sirds jūt. Apkārt tumsa. ... lasīt tālāk |
Šķiet debesis zvaigznes virpulī griež, Domas nespēj būt skaidras, Nespēj vairs spriest, Atlido taureņi, dažādās krāsās, Piepilda telpu ar ieelpu, izelpu katru. Nakts vidus aiz loga, Telpā viss krāsās, lasīt tālāk |
Kad negribas nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
Nāc, Sniedz roku mīļotā un iesim, Mums kopā nokavētais jānoiet. Vēl jāatrod ir kāda vieta, Kur jāatstāj viss izsāpēts, Un tad vēl jānokļūst līdz vietai, Kur izsapņotais jāatstāj. Mums nevajag vairs sapņos ... lasīt tālāk |
Jūra zem zvaigžņotās debesu telpas, Un divas elpas. Čuksti, Pieskārieni un glāsti - Tā sevi viens otram mēs stāstam. No visiem un ikdienas zust, Šī vēlme manī dzīvo ik mirkli, Un vārdu ... lasīt tālāk |
Runā, ka dvēseli nevarot piesiet, Tev izdevās, Tu piesēji manu Ar smaržu, ar sirdspukstiem saviem Tu piesēji to Lai kur arī būtu, Tevis tai maz, Neklausa mani tā vairāk nemaz, Īsti pat ... lasīt tālāk |
Tā tikai Tavas rokas Manos matos joko. Tā tikai Tavas prot, Man dzīvei cerību un spēku dot, Ikdienas raizes trīskārt vieglākas padarot, Spēj mani laimes asarām atdarīt, Glāstot laimīgu padarīt, ... lasīt tālāk |
Es mirklī vienā sajutu, To Tavu īsto būtību, Kad Tevi domās apskāvu. Un manas sajūtas man teic, Tur Tevī saules gaismas daudz, Tur rieti krāsainie un ziedi, Tur tik daudz prieka, uzticības, ... lasīt tālāk |
Es vienu diennakti Tev lūdzu, Uzdāvini, Pat nakti vari nepiešķirt. Man vienas dienas jāpietiek, Un varbūt mirkļa pietiks man, Lai manās acīs saskatītu, Ko ilgojās tās katru rītu, Tik ... lasīt tālāk |
Zini, šī ziema bez Tevis Bija mazliet drēgna un auksta. Es gaidu ceriņus plaukstam, Zem kuriem saskartos mūsu plaukstas. Es gaidu pieneņu pūkas, Tavos matos ko pūst, Es gaidu to saulrietu, ... lasīt tālāk |
Es tagad saprotu, Cik ziemā eglēm silti, Kad apsedz tās baltie debesu milti, Es tagad saprotu, cik jauki ziediem, Kad saules mati ieskauj tos. Es arī vēlos, lai to jūti, Es arī vēlos, lai tā būtu, ... lasīt tālāk |
Tu stāsti man kā smaržo ziedi, Kā smaržo vējš, Kā jūra smaržo, Un jautā man, kā diena pagājusi. Bet es tik vienu smaržu jūtu, Un elpoju to pilnu krūti, Un man tās maz, un vēl par maz ... lasīt tālāk |
|