Reiz piedzimu ar karotīti mutē

Un laimes kreklu mugurā.

Es nemācēju savu dzīvi stutēt,

No visa tā vairs nav nekā...:))

Es būšu miris,

Tad, kad netērēšu loterijā nevinnēto

Naudu,

Kad nevedīšu Tevi turp,

Kurp reizē saule riet un aust,

Lai no tā abi gūtu dubultbaudu.

Es būšu miris,

Ja vienam man to nāksies veikt,

Rūgtā atziņa: ja no rīta pamosties un nevari atrast savu vārdu miljonāru sarakstā, jāiet vien uz darbu. „Laba daudz nevajag" teica priekšnieks, izmaksādams algu saviem darbiniekiem. ... lasīt vairāk

No tūkstoš vārdiem izvēlēties vienu
un likt tam skanēt kādā sirdī
būt mākonim,kas debess tālē dejo
simt jaunās krāsās atmirdzēt un zināt
ka mīlestība mūsu dzīvi daiļot māk
no tūkstoš saulēm šajā saulē būt
par vienīgo būt kādam ... lasīt vairāk

Ak, būtne jaukā,

Ne velti sirdij manai šķita,

Jau kopš mirkļa tā,

Kad Tevi pamanīju,

Ka kāda stīga Tevī mīt,

Kas manai sirdij skanēt liktu

Skaņu dzidrāku ,

Kā avots skan.

Man atliek ... lasīt vairāk

Sniegpārslas dejoja pēdējo valsi

Ko gan darīju nepareizi

Asaras sariesās ātri un klusi

Dusi tu un tavējais ..dusi

Kur gan pēkšņi pazuda kaisle

Tavi un mani un ekstrēma plusi

Paliku tā kā lopiene ... lasīt vairāk

sirdi apēda kodes

tai par daudz bija vilnas

caurums ir vajadzīgāks

-

pavasaris.dubļi galvā.

Es mierīgi sēdēju nodabā savā,

Domāju domu,smagu kā svins.

Vējš ,nerātnis,durtiņas atrāva vaļā

Palika doma,kā skurbinošs vīns...:))