Es paceļu savu nastu,

un nevaru noturēt.

Es kalna galam par prastu,

es atkāpjos, nevaru noturēt.

Es pārsienu savas brūces,

un liekdiegus aizmetu prom.

Kas noticis - tās jau nav brūces

Tik jaukas rindas, tik vienkārši pateikts!

Ieliekam tās savās sirsniņās!

Un ejam! Jā, ar drošiem soļiem! -----Skrienam pļavā, žilbstam no saules stariem, kuri spēlējas priežu zaros!

:) Te būs rīta ... lasīt vairāk

Es šodien saskrējos ar vēju

No skata bargu, nerātnu un spēju

Ar gana maigu pieskārienu

Un balsī samta piesitienu

Es mazliet sabijos

Un mazliet sakautrējos

Pat apmulsu mazliet

Un ... lasīt vairāk

Salaveci salaveci

Dod man tuutu

Jo bez tuutas man ir gruuti.

Nakts. Melnā debesī karājas jauna mēneša serpiņš. Visai pasaulei radīdāms savu jauku formu. Lielas Ķines sienas dēls, dargās oranžā brillēs, aizdomājis – gan kā mandarina daiviņa ! Zilonkaula krasta dēls, ... lasīt vairāk

Mēs sakām: “Paldies par to, ka tu esi”, kad nevaram pateikt: “Es mīlu tevi”.

Mēs sakām: “Man negribas vairāk dzīvot”, kad ... lasīt vairāk

Labrit OHOtautiesi !

Iesaksim so burvigo, neparasti ziemigo riti ar LettZemes himmnu pa radio, un

Valdis Artavs dzejiskaja prozas dailjdarba.....Ak meitenes, ak gardedes.

Taa meitene, kamacis glezni glaas,

Par ... lasīt vairāk