un atceries vienmēr atceries
nekad, nekad nevari būt droša
ne par rītu ne vakaru zūdošu

ja vien, ja vien tas nav tikai Tavs
rīts, vakars vai nakts nomoda stunda
tikko kāds tur liek vārdu skanošu

cik nesteidzīgi pumpurs plaukst
cik lēnām sevi atdod pasaulei
tik nesteidzīgi Tavi glāsti
manas ziedlapas ver

katrs pieskāriens kā uguns ceļš
no vulkāna sakarsēts steidzas
tik nesteidzīgi lēnām plūst
lasīt vairāk

Par laimi

Un tādas lielas laimes nemaz nav.
Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.

Ja otrs saprot, ko es gribu teikt.
Ja pažēlo tai brīdī, ... lasīt vairāk

– Mammu, kas tas ir?
– Tas? Salmi! – mamma atbildēja noslēpumaini smaidot.
– Kāpēc? Ko mēs ar tiem darīsim?
– Taisīsim puzurus, kā katru gadu, neatceries?
– Puzurus? – domīgi novilka ... lasīt vairāk

Skraida gailis varens un liels.

Tam spalva tik koša

Un aste debesīs slienas.

Pašam jau liekas skaistākais pāvs.

Var apsmiet viņš vistas un kaitināt tās

Jo esot šis kūtī vienīgais ... lasīt vairāk

Braucu garām vienā vietā, pilna iela ar mašīnām , ar kājām iet , ....visi klausīties pesteļotājus ! :D

Pesteļotājiem savi svētki , kabatas būs pilnas no ziedojumiem ! :-))

kas ir tas kas padara dvēseli tukšu
kas ir tas kas atņem tai spārnus un balsi?
kur ir brīdis, kad atdurties klusi
bez elpas, bez krāsas un nemanot kalst?

dzīvot tik droši, ka nemanīt slieksni
durvis kas ... lasīt vairāk

no drupačām pārtikt
no fragmentiem prieku lipināt
knakstīties te un tur,
dienu pēc dienas skrubināt

pa sīkumam vien
līdz satriec apjausma asa
pie vesela tā netikt
bet dvēsele pilnību prasa

vai palikt ... lasīt vairāk

kaut varētu nodzīvot
vien baltas pēdas aiz sevis atstājot
kaut varētu kāju likt balti

kaut spētu palikt sniegam šajā pusē
virs pārslas, virs sniega plānā
kaut varētu soļot balti

lai gaist, lai pagaist ... lasīt vairāk