Kad mana ēna

Ar Tavu atbalsi runā,

Es sastingstu,

Nekustos.

Ik mirklis tās sarunas

Zelta ir vērts.

Viss,

Kas saistās ar Tevi,

Man svarīgs un svēts.

Laimei jau nevajag daudz,
Vien kādu,
Ko mīlēt ir ļauts.
Kādu,
Par savu ko sauc,
Un kopā ar viņu audz.
Laime jau neprasa daudz,
Vien nepārstāt mīlēt,
Kādu,
Ar ko kopā ļauts zvaigznēs,
Kā ... lasīt vairāk

Laikam, pagāja gada pirmā smagā nedēļa. Nekas īpašs, bet jutos ļoti nogurusi. Gribēju sevi iepriecināt un noņemt nogurumu. Sataisīju sev vannu ar burbuļbumbu. Ieslīgu tajā, klausījos mūziku un varēju atslābināties. Tomēr, pilnai laimei ... lasīt vairāk

Mīlam,

Īsti nezinot, kad otru aizvainosim,

Dodamies sapņos,

Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim,

Runājam,

Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt,

Un tāpēc jau esam,

Darot darbu, ir jācenšās to izdarīt labi, jo slikti izdarīt sanāks pats no sevis.

Mēs nezinām , jo nedodam,
Bet tikai saņemam,
Vienkārši peldam pa neziņas upi,
Un visu laiku zaudējam.
Zaudējam laiku,
Mīļus cilvēkus,
Zaudējam, zaudējam palēnām visu.
Varbūt tāpēc, lai kaut kad ... lasīt vairāk

Gripa ir tāda interesanta.

Pārsteigums pašai! Sen nebiju slimojusi vispār, kur nu vēl ar tādu t !

Bet interesants izrādījās ne tikai pats saslimšanas fakts. Bija aizraujoši vērot apkārtējo reakciju. Kamēr viens ... lasīt vairāk

Sieva gribēja lai pie sienas piekarinu gleznu. Cik tur tā darba? Paņemt un izdarīt pēc trešā atgādinājuma, un nevajag nemaz ik pēc pusgada atgādināt, tikai reizi divos mēnešos…

Lai piekārtu gleznu ... lasīt vairāk

Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības ... lasīt vairāk

Ik reizi,

Kad novelc

Vakara kleitu,

Es redzu tās rētas,

Uz muguras Tavas

Samtainās ādas.

Es jūtu,

Tu enģelis esi,

Kas atsūtīts man,

lasīt vairāk