Ir ceļš,

Ir vējš,

Un es,

Kam viņu iet.

Un vēl ir liktenis,

Kam atļauts smiet,

Par manu vēlmi,

Katru bedri pievarēt.

Bet lai jau smej,

Cik vēlas tas,

Mans ...

Kādu laiku atpakaļ man sanāca tāda interesanta saruna, meiteņu kompānijā. Kā jau bieži vien sāk ar puķēm un teātri, līdz beidzot nonāk līdz vīriešiem. Tad nu tās runas sāka vesties raitāk jo beidzot bija īstais temats. Aizrunājāmies līdz ... lasīt vairāk

Reizēm dvēsele ir jālutina! :)

Mēs nezinām, jo nedodam,
Bet tikai saņemam,
Vienkārši peldam pa neziņas upi,
Un visu laiku zaudējam.
Zaudējam laiku,
Mīļus cilvēkus,
Zaudējam, zaudējam palēnām visu.
Varbūt tāpēc, lai kaut kad ... lasīt vairāk

Pāri pusnaktī atskan telefona zvans. Precīzāk tūlīt jau sāksies otrā nakts stunda. Saausos vai tiešām zvana. Dodoties to paņemt, galvā ieskrien doma, lai kāds būtu kļūdījies. Tie vēlie zvani var būt ne tie patikamie ar sliktām ziņām. ... lasīt vairāk

Tie, kuriem tīku es,

Sirdij manai vienaldzīgi.

Un kuri manai sirdij tīk,

Pret mani vienaldzību raida.

Tā laikam iekārtots uz pasaules,

Kāds mīl,

Kāds cita mīlu gaida.

Un varētu jau pasmaidīt, ... lasīt vairāk

es vēl neesmu acis aizvēris. es nevaru. domas, kā vilciens galvā. ātrs vilciens, kam tvaiki no lokomotīves. cipari, nošu raksts. varbūt tas ir labi, nevis slikti? es nezinu.

mūzika laba, bet tas ir nebūtiski. es jaungadā ... lasīt vairāk