Dienasgrāmatas (blogi)

Mēs visi skatāmies zvaigznēs. Daži vairāk, daži mazāk. Vai mēs sadzirdām tās? Vai mēs dzirdam to smieklus? Vai mēs saklausām stāstus, ko tās stāsta mums? Vai mēs spējam saskatīt to sejas? Tik daudzas un dažādas. Spilgtas un ne tik. Gaišas ... lasīt vairāk

Tas bija sen. Man vēl bija manas brīnišķīgā vecmāmiņa un pusmežonīgā kaķumeitene KiseL.

Kisīte iziešanai no mājas pasaulē un atnākšanai atpakaļ vienlīdz veiksmīgi izmantoja gan durvis, gan logu, un pat vēdlodziņu.

Cik daudz uz dažadu foto šeit daiļam dzimumam sastopami. Gan siltās zemēs zem palmu zariem, gan jūras skāvienos. Vārdu sakot, visur. Tik nav neviena redzēta ar kaplīti savā dārziņā. Kapēc?......:D:D:D

Mieriks Pipls, protams, pats nebija spējīgs nevienam purnu izdauzīt. Viņš bija tuvs gara radinieks šakālim Tabakijam, tāpēc tālāk par sīkām, smirdīgām kakām dažādos stūros nebija ticis. Tāpēc Pipls izvilka no pažobeles ... lasīt vairāk

Ik reizi,

Kad novelc

Vakara kleitu,

Es redzu tās rētas,

Uz muguras Tavas

Samtainās ādas.

Es jūtu,

Tu enģelis esi,

Kas atsūtīts man,

lasīt vairāk

The Civil Wars, kādas sarunas iespaidā. tā ir laba mūzika.

Varbūt kam metājas mājās nevajadzīgais, vēl strādājošas mobilais telefons, Rīgā ?

Labrīt, puķītes-rozītes...saulītes un mēnestiņi, saldumiņi...cukuriņi...dārgumiņi; vēl..un vēl...Jauku pasēdēšanu!

Šorīt, braucot ar tramvaju uz darbu, nevarēju nedzirdēt 2 sarunas pa telefonu, jo vīrietis, kas sēdēja man tieši aiz muguras, runāja pietiekami skaļi.

Pirmā saruna: "Čau, mīļā! Man telefons bija izslēgts, tāpēc nedzirdēju, ka ... lasīt vairāk

Aizdomājos...

Netikumi neļauj izaudzēt spārnu, kā eņģelim , tie pietur pie zemes lai nepaceltos gaisā.. Lai deguns nebaksta mākoņus, lai cieņa un mīlestība pret apkārtējiem nepazūd .

Protams nedrīkstētu ... lasīt vairāk