|
|
ESI dienasgrāmata
| Svētdiena 12-12-2004 14:31 |
|
5 |
Aizvērusies pēdējā lappuse sirdi plosošajā romānā :(((, ko tagad ??? Ja nu vienīgi atcerēties, kas plosīja sirsniņu:
"Radās iespaids, ka viņš skūpsta zibens šautru- tik iznīcinoša šķita viņas kvēle, enerģija un kūsājošais bargums...Vai tu tiešām domā, ka es ļaušu izturēties pret sevi kā bezsmadzeņu čiepu, kurai nepieciešama tava piekrišana pūdera iegādei ?... Viņš nojauta, ka gaidāma īsta vētra, aplamā kārtā pat cerēdams, ka tā neies secen, jo viņas dusmu lēkmes allaž viņu tik ļoti... uzbudināja ! Viņa nepretojās, to prieku viņa viņam nenovēlēs, viņa iepriecināja sevi atbildēdama uz skūpstu ar līdzvērtīgu kvēli :))) Par spīti plaši izplatītajam vispārības viedoklim, viņai nepiemita paradums žonglēt ar vīriešu sirdīm. Pirms pāris gadsimtiem ļautiņi viņu būtu sadedzinājuši uz sārta kā raganu, jo nespētu noticēt, ka viņa tikusi pie tādas sejas un auguma bez sātana palīdzības ! ..... Izrādījās, ka dzīvot ar vīrieti ir neparasti interesanti, viņai gan trūka tādas pieredzes, jo līdz šim viņa nebija vēlējusies dalīties savā dzīves telpā un nošķirtībā,- izņēmums bija nedēļas nogales izbraukumi kalnos, izpriecas braucieni uz jūru vai arī kāds garāks ceļojums ar jahtu..... Bet eksistēja taču ne viena Margo vien. Bija jānodzīvo n-gadi, lai galu galā atskārstu, ka vienā vienīgā Margo slēpjas tik daudzas un atšķirīgas sievietes. Viena mēdza palaist piesardzību visos vējos, otra bija nebeidzamu bažu nomākta. Viena māk kopt senlaicīgas mēbeles, cita bija gatava visu dienu laiski novārtīties ar modes žurnālu rokā. Eksistēja arī Margo, kuras smaids atkausēja jebkura vecuma vīriešu sirdi.....Viņas āda šķita dziedam zem viņa pirkstiem, kad garie, slīdošie glāsti pārtapa par raupjiem un īpašnieciskiem pieskārieniem...... Kad vien tu man pieskaries, es tevi gribu ! Tas ir kaut kas tāds, kas nepakļaujas prāta kontrolei. Tālab viņa ar nodomu aizbīdīja visas saprātīgās domas apziņas tālākajos nostūros.... Kurā brīdī viņa bija sākusi izjust vajadzību pēc viņa miesas smaržas, pēc pieskārieniem ???..... Uz šim augstajām, robotajām klintīm viņa allaž jutās satriecoši vientuļa, niecīga un nenozīmīga, šeit viņa visskaidrāk apzinājās, ka pašas lieliskākās uzvaras un visgrūtākos zaudējumus bieži vien šķir tikai daži soļi ! .....Ja viņu attiecības līdzinājās lēcienam no klints, jājautā, vai viņai būs lemts pacelties debess zilgmē vai arī no |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
