|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Mutere, 24-11-2004 11:09 |
|
30 |
|
Vakr gan bija laiciņš! Vakarā,ejot mājās,piedzīvoju tādu puteni! Apkārt virpuļoja sniega pārslas, kapāja seju, līda aiz apkakles. Mati tika pieputināti balti. Gribējās, lai blakus būtu mīļais cilvēks, kas paņem azotē un sasilda. Lai siltas lūpas silda manas. Silta elpa dvašo matos un blakus pukst strauja sirds. Arvien straujāk un strujāk, līdz mūsu sirdis ir vienā unisonā. Es to vakar tik reāli iedomājos, ka sāku skatīties apkārt, kur tu esi. Sajutu tavas rokas sev apkārt ... un man palika silti. Zinu, ka tajā brīdī tu izjuti to pašu, ko es. Zinu, jo doma ir dzīva. Tikai vajag ticēt! Zinu, ka šodien mēs atkal tiksimies un es jutisu tavu elpu. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
