with love from

from italy žorža maloni.

(ja sievietes lauztu tradīciju balsot tikai ar empatiju, bet redzot to, kāds tam ir rezultāts, kļūtu kā eva vaardingerbroker no holandes, viss par vāciju dāma, itāliete... tas salauztu apburto loku. jo sievietem ir vislielakais voting power gandrīz visās rietumu kultūru valstīs. ja šis voting block kaut ik pa brīdim pietiekami šiftotos uz vīriešu izvēles pusi, nekadas masu migrācijas vairs nebūtu, daudzu karu un potenciālo konfliktu nebūtu. spēks nes mieru. spēja par sevi pastāvēt, īstenība dzēš konfliktu, nevis to urda bez gala.

sieviešu tieksme uz empatiju ir laba, vitāla, vajadzīga. bet tā nevar but suicidal empathy. tā kļūst par milzīgu problēmu. katru reizi, kad es redzu kā viņas lēnām un pamazām atmostas dzirdēt vīriešu vitālo tieksmi to be protective over nonselective empathy, cerība gūst it kā jaunu elpu.

sieviešu elektorālais spēks ir tāds, ka bez tā pārmaiņas ir neiespējamas. un diemžēl, pat šodien, tas joprojām ir bloks, kas ievēl spēkus, kuri iznīcina pašu valstis. bet varbūt nekas nav bezcerīgi?) pārdomas klausoties maloni.