Vientulība — liktenis vai paša izvēle?

Pat nezinu, ar ko lai sāku: vai ar to, ka pats brīžiem jūtos vientuļš, vai ar to, ka visapkārt redzu tik daudz vientuļu cilvēku?

Pēdējā laikā šī tēma mani vajā pat teātrī — esmu bijis uz divām izrādēm, kurās visam pāri vijas vientulības pavediens. Pirmajā izrādē varone, jo ir vientuļa,   iztēlojas sev tuvus cilvēkus un domās sarunājas ar viņiem. Otrajā — visi no galvenās varones kaut ko prasa un sagaida, taču viņa pati ir dziļi vientuļa. Pat pašas vīrs nevēlas, lai viņa atbrauc ciemos uz laukiem, savukārt māsīcai no viņas vajag vien ēdiena recepti...

Bet atstāsim teātri skatuvei. Dzīvē, būdams vientuļš, es necenšos izdomāt tēlus, ar kuriem sarunāties. Es rīkojos un aktīvi cenšos iepazīties! Taču ik reizi atduros pret neredzamu sienu. Nejūtu nekādu pretimnākšanu vai atsaucību — rodas sajūta, ka šie "vientuļie" cilvēki paši nemaz nevēlas nekādas pārmaiņas.

Lūk, daži piemēri no dzīves. Mani iepazīstina ar kādu cilvēku, kurš ir palicis viens. Kad no sirds viņam uzrakstu, atbildē saņemu vien sausu "jā", "nē", "varbūt" vai "nezinu". Un viss. Saruna pārtrūkst, tā īsti pat nesākusies. Kā lai izveido patiesu dialogu, ja pretī ir tik nepārvarama pasivitāte? Es saprotu, ka visi neesam vienādi, bet, ja pats esi lūdzis palīdzību un vēlējies ieiet sabiedrībā, kāpēc šādi noslēgties?

Cits gadījums: kādu laiku vēlējos nodarboties ar labdarību. Pagasta administrācijā noskaidroju cilvēkus, kuri ir vientuļi un mazaizsargāti cilvēki. Ar labiem nodomiem sarūpēju paciņas un devos ciemos. Cerēju, ka varēsim aprunāties, ka varēšu uzklausīt un ienest viņu ikdienā kaut nedaudz siltuma. Taču 90% gadījumu paciņa tika paķerta, un durvis sausi aizcirās tieši deguna priekšā. Es būtu sapratis pirmo reizi, otro, pat trešo par šādu rīcību... Bet kāpēc tā notiek sistēmiski?

Visapkārt skaļi tiek runāts par to, cik daudz mūsu sabiedrībā ir vientuļu sirdsāpju un neatrastu dvēseļu. Taču, skatoties uz šo visu, man sāk šķist — ļoti bieži cilvēks pats apzināti izvēlas savu vientulību, nevis tā viņam ir likteņa uzspiesta...