Neliela teorētiska nedaudz filozofiska psihoanalītiska apcere.

Par apspriedi par meituku krūtiņām un vīru čibrikiem kura akurāt aktuāla pie par psiholoģiju.

Vai drīkst prasīt vai nedrīkst, tavas vienā plaukstā ietilpst vai abas ķepas pilnas? Tev Sprīdītis? Īkšķa garumā, vai pāri pusstilbam?

Ja tīri psiholoģiski, drīkst prasīt vai nedrīkst?

P.S. Un kabi arī pajautātu.

Kā no komentiem nopratu, mutiska vai rakstiska atbilde patiesībā arī var būt ne objektīvu informāciju saturoša.

Kā par beļašiem kurus stacijas laukumā tirgo.

Pārdevēja atbilde, dajebkura par kas tajos iepildīts, ( kurš vakar vēl rukšķēja, ņaudēja, blēja vai rēja) būs vien jāpieņem kā absolūtu patiesību saturoša.

Piuekdienas vakara pārdomas.

citi ieraksti Ruu d-grāmatā (~20)

Komentāri

Egi: Kamēr tiešsaitē viens otru neskata/neaptausta--->viss ir plika filozofēšana pie apšaubāmas izcelsmes textiem/fočām...

2026-09-29 21:54

VECA_PIEPE: A nafig 21.gadsimta jau notecējošās ceturtdaļas laiku tērēt abpusēji visādus liekus jautājumus uzdodot?
(ir izbrīnīta)
Piepis, ta vispār, pilnīgi nekādu *saraksti PK* neuzsāk ar vīrieti, kurš ir tik neapķērīgs, neiesūtīdams Piepja PK kailfoto zeltītā rāmītī, dažāda rakursa pilnā augumā. /personīgā pieredze/
(vēsi pulē nagus)

2026-09-29 22:26

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.