divu neilga saruna

Myron Gaines un Stīvens

es domāju sorīt, ka kaut kāds kopīgs ground ir - values, bet daļa no tām.

es izveidoju ierakstu lai pastāstītu par orgasmiem(ne īsti, tu redzēsi, bet tas viss ir saistīts). negribēju vēl ilgāk izmantot citas mūsu vietnes dalībnieces dg. piespamot. plus, man mazliet ienāca vairāk domas par tematu galvā.

es jau ilgāk domāju, kapēc es esmu tik skeptisks par tikšanos, šķiršanos, vispār visu šo karuseli, kurš skaidri notiek.

paradokss, cik mūsu kultūra ir apsēsta ar seksu, orgasmiem, tikšanām un tomēr viss ir otrādi, pretējs rezultāts.

vai es kļūdos, ka tādai triekšanās pēc seksa vajadzētu rezultēties attiecībās, seksa daudzumā, bērnos. bet viss ir pilnīgi otrādi - vientulības epidēmija, depresija, bērnu nav, dabiskais pieaugums tiek likvidēts abortos.

kāpēc tā? tik daudz porno, tik daudz iepazīšanās portālu. bet attiecības, to ir maz! padomā, visiem te būtu jābūt saviem otriem. visumā normāli cilvēki, spēj sevi nodrošināt, visumā veseli, nav bada, tas ir pārstājis eksistēt. pat bomži bulkas ēd. tad kas notiek?

porno ir problēma? ok, paturēsim prātā. spēja tik viegli šķirties? ok, paturēsim prātā? personiskā neatkarība? ne vīrietis, ne sieviete vairs šai sistēmā nav viens otram vajadzīgs! nav! man nevajag drēbes mazgāt, nevajag ēdiena gatavošanu, nevajag pat partneri - dildo, porno. man kā atskārsme nāca - šie "sasniegumi" visus dala. tu biji nepieciešams viņai, viņa bija vitāli nepieciešama tev. vairs tā nav! un sabiedrības, kurās šie "sasniegumi" dominē, bioloģiski mirst.

kādā brīdī demogrāfisko katastrofu vairs nevarēs labot. tas ir ļoti, ļoti tuvu.

ja pameklēt vainīgos - vecā, labā krievu rakstura paraža: a vainīgs ta kas?!

un ja tu gaidīji risinājumu, tiešu atbildi ko darīt, tad man tevi jāsarūgtina, man tās nav.

un mani tas viss ļoti uztrauc. agrāk visa dzīve bija savtīga. vairs nav! man pavisam vairs nav vienalga kādā pasaule paliek bērniem. bija.

un es neredzu tiešu izeju. ko, aizliegsim ko tieši? abortus, noteikti. bet porno? varbūt! ļoti iespējams. bet kā padarīt pašu sakni atkal svarīgu - savstarpējo atkarību! nu, kā? es nezinu. jo tas liekas ir kā soar thumb. ja man tevi nevajag, motivācija būt un palikt neskatoties uz neizbēgamām problēmām ir ļoti maza. niecīga. kaut kas nepatīk - prom! bet citās kultūrās, pat mūsu agrākā, tas ir dzīvības un nāves jautājums. viņš ir svarīgs visā, viņa - nes ūdeni, māca un pieskata bērnus, ēdiens uz viņas, dārzs. lauks uz viņa, drošība uz viņa. bez viena no viņiem viss jūk un brūk. tagad... man tevi nevajag. izņemot skumji? vientuļi? bet tas ir pats rezultāts. šahu vienam ir garlaicīgi spēlēt.