Brute fact

Šodien šis. Full moon.

Vai var patikt brutālisma arhitektūra? Ne ''sociālisma idejas daļa'', bet tā, kas ir ''architecture as an image''? Un ne gluži idejas par varu, bet ideja par  unikalitāti? Lofty Ambitions.

Un salīdzināt cementa ražošanas industriju, kura ir atbildīga par 8% CO2 var... ar ko? Un kas vispār ir noturīgāks materiāls? Vai mazāk piesārņojošs, bet noturīgāks? Vai tāds ir? Un ja ir, tad kāds ir tā dzīves cikls? Un vai eco brutālisms nerisina labi to, ka nav jājauc nost tas, kas labi kalpo?

For me thinking is a creative activity. In contrast, theory tends to calcify thinking, entombing it within various  discourses.

Šo atstāšu tepat. 

Kādam laikam ir aptuveni jāpaskrien (pirmais vārds nav jautājums :D ), lai beigtu redzēt sapņos sarkanas jautājuma zīmes par analīzi...  kur vienā brīdī tas ir kā iekšējs jautājums, bet citā  - uzdevums. Ko domāt...un šķietami - kā domāt. Kur vienā brīdī tas ir dabiski, otrā - šķietami mokoši.  Patiesībā nekas jauns, tikai visu laiku tiek izdzēsts ''saprašanas'' fails un sākts viss no gala.