bezmiega atmiņas

vienas no labajām dienām bija bez elektrības.

veseli vakari pavadīti kopā, kur citādi visi būtu savās trubās. līdz vēlai naktij. izrādījās laika gaitā uzkrājušās spēles ir lieliskas! dāvinātas, nopirktas.

cik dīvaini kā vētra vakaros saved visus kopā. pat suns pa vidu visiem skatas kas notiek un ar saviem vaukšķiem piedalas spēlē, kur jāataino parādība un pārējiem jāatpazīst. un buģiļņiks senais izvilkts ārā. (tik, tik, tik, tik) vēl šīs spēles, kuras es nemaz nezināju. kaut kādi rūķi rok dārgumus. tās ir kā kārtis. tur ir karte. tik skaisti viss uztaisīts. kvalitāte spēlēm pārsteidza. padomāts ir par visu, piemēram tādi sīkumi kā turekļi kārtīm, skaisti metamie kauliņi. 

bet jā, vecie labi kuģīši, dambrete un zole. tas ir nepārspējams.

un visi cenšas sanākt kopā, jo atsevišķi ir skumji. nav elektrības un meklē cilvēks cita klātbūtni. līdz kamēr vairs nevar saskatīt spēļu kārtis vai rokas. dzīvnieki lien blakus. viņiem gribas bariņā. un sāk izpildīties. muļķoties. kā īsts cirks.