Bēdīgs prāts.

Šodien Tēva diena, pēkšņi uzpeldēja daudz aizmirstu atmiņu no bērnības. Kā  braucām ar riteņiem uz ezeru makšķerēt, kā braucām kaplēt kolhoza bietes. Dažādi sīkumi, gan kā sēņojām, ogojām. Gan to, cik garšīgi āboli un plūmes izauga no viņa stādītajiem kociņiem. Kaut kādā periodā sanāca tā, ka mūsu ceļi šķīrās, bet bērnības atmiņas tomēr palikušas tās skaistākās. Piemēram, pirmajā klasē pēkšņi pateica, ka rīt vajadzīgas zīles, tad nu tumsā gājām tās meklēt ar kabatas bateriju. Reiz veikalā pērkot maizi, nopirkām ļoti skaistu eglīšu rotājumu, raķeti. Diemžēl, tā vēlāk saplīsa.