Trauksmainais/distancetais piesaistes tips

Es te studēju šo tēmu. Jaunas tēzes ir šādas par šo tēmu.

Īsumā: distancētais un trauksmainais piesaistes tips rodas kā reakcija uz traumu, ko bērnam nodarījusi nelabvēlīga vecāku, viņu attieksmes vai apstākļu vide bērnībā. Tad pieaugušā vecumā trauksmainais sāpīgi pārdzīvo nenoteiktību attiecībās, pastiprināti ciešot un caur to arī nereti bojājot attiecības. Bet distancētais bēg - beg caur nenoteiktību, atkarībās, attālinātajās attiecībās vai fiziski pārtrauc.

Bet moto katram ir savs.

Trauksmainā moto ir tāds:"Es zinu, cik laba ir tuvība ( emocionāla klātbūtne), tāpēc ļoti baidos to zaudēt." (Jo vecāki iedeva bērnībā pieredzi, ka drošais cilvēks aiziet, ir nenoteikts, pamet vai nomirst.)

 Distancētā motīvs:"Es zinu, cik bīstama ir tuvība ( emocionālā tuvība), tāpēc iztieku bez tās." (Jo vecāki vispār nav devuši emocionālas tuvības pieredzi, ir pametuši, nomiruši, bijuši vēsi, aizņemti, nespējīgi veidot tuvību, savās problēmās, bērns guvis pieredzi, ka, mēginot tuvoties, tiek atgrūsts.)

 Un tad satiekas trauksmainais ar distancēto, trauksmainajam trauksmi izraisa jebkura pamešana un attālināšanās ( atkaribā no trauksmes pakāpes, bet arī dažādi akcenti var būt) - " nezin, ko grib", " nāk, kad grib", emocionāla un fiziska attālināšanās attiecībās, bēgšana atkarībās, darbaholismā un bailes no pamešanas.  Pamešana vispār ir visgalējākais trieciens, bet arī citi veidi var būt iznīcinoši. Kā partneris attālinas, tā trauksme palielinās. Bet distancetajam - jo partneris kļūst trauksmaināks ( parmetumi, pakaļskriešana, skaidrošanās), tā distancētība palielinās, līdz seko nāves dūriens trauksmainajam un viņu pamet pavisam. Un trauksmainais paliek agonijā. (Tas gan ir tad, ja saikne izveidojas. Un trauksmainība parasti attiecas uz tuvām partnerattiecībām, bet dziļāka ievainojuma gadijumā var attiekties arī uz draugu attiecībām.)

Bet kopumā uzticība un emocionāla klātbūtne ir pats lielākais fundaments, karkass attiecībām. Bez tā nav nekā..Un cilvēku saikne ir zelta sirds stīga. Var iesist fiziski, bet emocionāla vardarbība ir sākt spēlet un plēst un pārcirst to stīgu. Un to dara, vai nu neziņas dēļ komplektā ar personīgo izdevīgumu, vai nu jau esošas, jau no saviem vecākiem iegūtas emocionālas traumas dēļ. Traumētie savu traumu dēļ turpina traumēt tālāk - ne tikai bērnus. Bet arī netraumētie traumē parastas neizglītotības un sava vēl labāka labuma dēļ. Tā traumē veselie. Bet slimie traumē jau iegūtas slimības dēļ. Veselajiem nav morāles. Slimie neapzinās savu slimību, neārstē to un parasti arī nav morāles.