Dzejas dienas..

Pa radio šodien klausos, ka dzejas dienas topot, un pateicoties klausītājiem tapa dzejas četrinde, precīzi neatcero, jo savā nodarbē, bet:

Sārto ķiršu maigumā

Balto mākoņu zirgi skrien..

Kā jūs papildinātu šīs rindas?

Teiktu,   ka forš sākums..

Zilzilā maigumā

Kā padebesī lūkojot

Viršu maigumā vēl saulē lūkojas sirds!

Gan jau, gan jau, jo navakars rudenīgs,

Reiz pa reizei kādu pakavu avotā metot

Skries vēl padebešos plašos

Un vējā sārtās lapas kvēles.. 

Gan jau, gan jau 

Ļauźiem ir ko teikt: par to un šo un visu pārējo kas nenotiek uzreiz, bet citiem būs kā reiz ko padomāt par tēmu. Tēma nav ne jauna vai veca, bet kā kuram -  jums, patīk, nepatīk?

Kā reiz  domu apmaiņā sakat ko domājat, ko domās jūtat kā toreiz vai vēl kādu citu reizi jau teikuši - sirds jau nesadeg neparasti!

Tā ilgojas, un ik katrā novakara gaismā, tā iededz spuldzīti un lasot ziņas malkojot siltu tēju ar pienu, jo krāsnī gardā ābolmaizes pīrāgs teic: vai tu vēl jūti šo smaržu, garšu un vēl vairāk vari, tad dari!

Novakars vēls, un zemes stunda skrien simtiem Jūdžu, ja man būtu viņas zābaki, es skrietu tai  līdzi. Piešu zābakus velkot savaldot vēju knašo, lai mirdz šīs lapas atvasaras vālos, un nesteidz vēl ziemu sagaidīt! . ;)