RuNČAPrĀTS.

Reiz dzīvoja pelīte. Viņa domāja, ka pasaule ir skaista un droša, un ka viņu visi mīl. Tāpat vien. Tāpēc, ka ir skaistā un drošā pasaulē. Un tāpēc, ka viņa mīl.

Bet tad viņa sastapa runci. Viņam nemaz nelikās, ka mīlošā, drošību un skaistu emociju pilnā pelīte būtu pelnījusi dzīvot. Viņa bija jāpakļauj runča instinktiem. Jo tā, runčaprāt, vajadzēja būt, jo tāda bija viņa loģika un pasaules uzskats. Instinkts un bauda pāri visam.