Jāstrādā par divi.

Krustu, šķērsu kauliņi nu likti,

Guļ tie abi galīgi jau pliki.

Ko tur kautrēties un brēkt,

Mīlestība tas ir spēks.

Vecam āzim gribās baudīt dzīvi,

Uzmanību reizināt ar divi.

Pieprasa tas kazas divas,

Kuras masēšot šim ribas.

Kazas laimē bola acis,

Nu tik sākšoties šiem tracis.

Piņģerots un pudele jau galdā likta,

Lai dzīve neliktos tik slikta.

Ierauj visi piņģerotu mazu,

Apskauj āzis katru kazu.

Kazām laime liela,

Ne jau āzis dabūjams ir katru dienu.

Jautrība sit augstu vilni,

Āzim spēki sākuši nu dilt.

Dusmīgas tad kazas abas,

Ka šis vārgulis no dabas.

Mīlestība traka lieta,

Atņem prātu un ko cietu.

Prieki beigušies ar joni,

Izmēģināts kā ir tad, kad jāstrādā par divi.