Kam pieder šis mirklis?

Mēs zinām, ka viss ir pārejošs, un tomēr pieķeramies. Zinām, ka laiks nepielūdzami skrien uz priekšu, un tomēr svarīgāko atliekam uz rītdienu. 

Mēs gaidām īsto brīdi, īsto cilvēku - lai pateiktu to, ko jūtam, izdarītu to, ko patiesībā vēlamies, vai vienkārši būtu tur, kur mūsu sirds jau sen vēlas būt.

Drīzāk dzīve notiek nevis tad, kad viss beidzot nostājas savās vietās. Tā notiek tieši tagad - nepilnīga, neparedzama un vienīgā, kas mums patiesi ir dota.