Enģeliskais pūrisms

Lasīju, ka Notre Dame katoļu universitātes neiropsiholoģijas pētījumi liecina, ka ziedošana labdarībai aktivizē smadzeņu apvidus, kuri ir saistīti ar baudu; tos pašus apvidus,   ko aktivizē tādi prieki, kā  ēšana un sekss. Pat sīki dāvinājumi izraisa šos priekpilnos psiholoģiskos  pārdzīvojumus.  Laika ziedošana ari skaitās....  Tev atliek tam laiks? Un vai vispār ir vēlme/ vilkme kam tādam?

Tas nenozīmē, ka citi prieki ir jāaizmirst un nav jābauda... vienkārši interesants šķiet šis aspekts. 

Vispār ir labi, ja vari izvēlēties - cik daudz, kam, ko, kādā veidā....tieši, netieši vai pastarpināti. Man šķiet - laiks - ir tas, ko es es gribu /varu dot. Tomēr vislabākais -  subjektīvi izvērtējot. Un te ir tā īpašā reize, kad tieši subjektīvaus vērtējumsiekas tas atbilstošākais.

Interesanti, ka pāvests Francisks esot savā 2014. g. runā EP teicis, ka, lai Eiropa uzturētu demokrātiju dzīvu, esot jāizvairās no  dažādām lietām... t.sk. enģeliska pūrisma, relatīvisma diktatūras, antivēsturiska fundamentālisma, ētikas bez labestības un  intelektuālisma bez gudrības.  

Izklausās neparasti cilvecīgi. 

Enģelisks pūrisms jāaizmirst, jo cilvēks ir un paliek cilvēks.