Atiecību sastāva kopums..

Par daudz salkano mēļu rūnojot rīmās,

Ne katrā vairs vēlme ieklausīties,  

Klausot dūmaku stabulēm dzīvām..

Vakars kā jau novakars ar savu spozmi un artavu met dzīlē,

Tas laimes kalējam...

Gan jau zinās, gan jau minēs, gan jau vēlreiz to jūrā izskalos.. 

Gan jau, reiz pa reizei - dūmakā tinoties, kāds noķers viņu vēl dzīvē esot.

Kā noslēpums, ko glabā ilgi ilgos gadus,

Vai jūs to noķērām?

Šķiet malāt kā maļmašīnu visos virzienos,

Citiem paužot  vien melus! ;)

Gan jau, ka dzīve nav tik skarba,  

Atkārtojas un projām dodas..

Tā nonivelē visu un skaudrā domā ejot: iet!

A: IJ

Nepatīk, nerakstat, neviens jums to nav spiedis darīt, tāpat kā iepriekš: tas nav jūsu foto! Neticība nav vairogs! Atdursieties pie sasistas siles..