Atliek izvēlēties.

Pieredzes apmaiņā diskutē par attālumu starp cilvēkiem un tikšanās iespējām. Nemāku tā īsi runāt, patīk tā garāk, jo piedzīvojumu netrūkst. Man vienmēr ir bijis jārēķina, jo ar lāpstu neesmu varējusi nekad grābt to naudu. Dzīvē nācies visu rēķināt un saprast katrai lietai cenu. Tracers jau pareizi bija komentārā uzrakstījis, cik tas prieks izmaksā. Var jau te stāstīt, ka brauks ciemos tos simts kilometrus, ja vajadzēs pat bieži. Pajautāju vai esi tik biezs, ka varēsi atļauties? Atbilde, kāpēc gan ne, bet pēc mirkļa biezais braucējs pazūd. Nākošais variants, tas laikam vīrieša prāt viņam lētākais. Kāpēc viņam kur braukt? Varbūt es varu uz Rīgu pie viņa aizbraukt pati. Tad vēl ir varianti ko piedāvā, lai tas skaistais piedzīvojums notiktu. Vīrietis no Saldus puses, uzaicina satikties abiem Rīgā, atrast kādu viesnīciņu uz dažām stundām, papriecāties, sēsties autobusā un braukt katrs uz savu Latvijas pusi. Viens gan bija ar mieru no Ogres braukt, bet atkal mans parastais jautājums, vai tiešām tas nebūs šķērslis, jo attālums liels. Atbilde bija ļoti izsmeļoša, man tā viņa atklātība patika. Kamēr viņam būs tas darbs, var nočiept degvielu, tikmēr brauks. Nevarētu nočiept tad gan tādu attālumu nebrauktu. Godīgi pateikts. Jārēķina, jārēķina, nevienam no debesīm tā nauda nekrīt. '' Es jau arī rēķināju, centos būt saprotoša, pabaroju, jo enerģiju taču cilvēks bija uzdāvinājis arī man, spēks taču bija jāatgūst. Beigās, te nu bija esot bijusi, lēta. Laikam jau naudiņu bija sataupījis uz mana rēķina, varēja atļauties dārgāku''. Tā kā variantu ir daudz, atliek izvēlēties!