Lietus.

Sveiks!

Šovakar tāds lietains un drūms vakars. Lietus tumšie mākoņi taisni nāk no tās debess puses kur Tu dzīvo. Mākonis mākoni stumda, pa starpu tiem izšaujas zibens strēles. Neizpaliek arī mākoņu rūkoņa un dārdoņa. Laikam jau tie savā starpā ķīvejas. Paveru aizkara malu, apsēžos krēslā un vēroju, kā debesis spēlējas savā starpā. Zibens strēles, dārdoņa, spēcīgs vējš, un tad visus nomierina lietus šaltis. Pamalē var redzēt jau gaišākus mākoņus. Tā izskatās, ka no Tevis tumšie mākoņi visi pamazām iet projām. Rakstu Tev vēstuli uz loga stikla, kurš norasojis no lietus lāsēm. Logs man ir liels, varētu rakstīt daudz, bet Tu jau neizlasīsi, jo esi aizmirsis kurš ir mans logs. Lietus beigsies, logs pamazām nožūs, debesīs parādīsies atkal saule.