Visvaris

Sludinājums. Click. Send.

Saruna.

Starptautisks uzņēmus. Daži sertifikāti, kas liek uzsist sev (tas ir uzņēmumam) pa plecu. Skaisti.

Un tad nāk interesantākais...īsais diskurss, ko sagaida. Uz to: daži argumenti no sludinājuma... un sekojošā atbilde: ''Īsti nezinu, kas tur  ir rakstīts. Te laikam vecāks sludinājums ielikts.''

Te pēksņi emociju pulksteņa rādītājs  pagriežas uz sešiem... 

Un ja  pa vienu plecu uzsita... tad no otra gribas jau noraust putekļus... Galvenais, lai abi pleci neapput!

Priekškars. 

Dzīve. Tāda ir dzīve.

.....

Lūdz palīdzēt. Iekšēji jūtu, ka to ļoti vajag. Sarunāts. Un kas jādara? Jāvada tramvajs. Ar lielām mokām sanāk, ka kaut kas kustas uz priekšu, dažviet buksē. Līst lietus. Gaiss paliek smagāks. Satumst. 13. janvāra iela... 11.novembra krastmala... Tad  pēc sajūtām - Pārdaugava. Un  pa starpām, sastrēgumos, vēl jāpaspēj ieskriet  salonā / vagonā un kaut ko  ātri uzslaucīt. Mazajā kabīnē  uz loga stikla  lielām lāsēm pil lietus. Gaiss  paliek pilnīgāks un vēl smagāks... Un tad ir moments! Kā zibens no debesīm! Kā es varu vadīt tramvaju, ja īsti nav tiesību? Un neviens no vagona par šo buksēšanu un  dīvaino braukšanu neko nesaka. Kā tā? Vai tik tiešām viss ir tik normāli, vai viņiem vienalga? Un vispār, jāziņo... tam, ar ko sarunāju, ka palīdzēšu. Fiksi jāraksta dokuments kāds, lai zina, ka jau rīt nepalīdzēšu. Drīzāk pat - tūlīt. Vai ir parakstīti vispār papīri? Nevar taču braukt! Bet nevar arī cilvēkus atstāt tā pa vidu kaut kur pusceļā....  Maģiski uzrodas kaut kādi papīri. Galvenais  - neaizpildīti.  Bet paga, uz kāda pamata tad es vispār braucu?  Neparakstītie dokumenti dažādi... kaut kāda izziņa par kriminālprocesu esamību / neesamību, nu tāds kā čeklists... ar domu vai vispār ir... un vēl kaut kas... Pietika to redzēt, lai saprastu, ka tas tiks aizpildīts kā pirmais. Drīz. :)))

Lietus skaņa.  Suta. Gaiss turpina būt smags...

Pamostos. 

Lietus.. ne vēja pūsmas no atvērtā loga. 

Un sajūta, ka ''visu varu'' pogu tramvajā  biju nospiedusi. Bet ''Stop! '' bija grūtāk... jo ir  taču cilvēki. Atbildība. 

Visvaris. :) 

Un tā arī ir dzīve. ... Vienveidīga. Šobrīd.