Dzērvenīt, kamdēļ mīti purviņā?

Mellenīte gailenīte,

Zaķītis spudūkš.

Kilometru kilometrus, vismaz trīs :), kātoju pa mežu ar dzeltenās krāsas radaru ieslēgtu uz maksimumu. Daži kīlo saskrēja manās gādīgajās rokās un gaida citas gādīgas rokas pārvēršam tos vakariņās. Par daudz cilvēciskās kustības manās trijās priedēs, pietrūka miera šajā pastaigā. Viens audis pat vilka ūdens moci pa mežu ezera virzienā ar acīmredzami ļaunu nolūku bojāt svētdienas atpūtu citiem cilvēkiem, lai paši tur tiek galā, pieauguši bruņoti cilvēki tomēr.

Kur agrāk bija izcirsts tur tagad krūmi, vai jaunaudze, kur bija skaists mežs tur savandīts izcirtums, jā man patiktu šis cikls mazākos apmēros, lai neveidojas klajumi, bet valsts meži pilda alkatīgo ierēdņu prasības.

Pirkstiem un mēlei melleņu melnums. Bekas kavē randiņu ar pannu jau vairākas nedēļas. Jau rudenīgs sārtums brūkleņu mētrās un pa kādai dzeltenai bērza lapai manu radaru novērš no mērķa. Nē nu man jau patīk mežā, tur lielākoties miers un klusums.