Atbilde uz "Lusix" ielūgumu...Konkrēti uz šo te: "Pieredzes apmaiņa" sadaļa "Attiecības, psiholoģija" "Lusix" 2026. gada 22. jūlija ieraksts plkst. 00:04 ""Flint"- varbūt nestaigā pa Taimskwēru, bet uzvelc futbolku un atnāc uz torņkalnu? Būs tev attiecības un psiholoģija..." Tā kā pašlaik esmu nelielā atvaļinājumā, varu atļauties veltīt pasažierim maķenīt garāku atbildi... Valodniek, Tu pat iedomāties nespēj, cik esi tuvu patiesībai! Torņakalns ir mana bērnības zeme, un tāda tā manā atmiņā vienmēr paliks - ar gleznaino Arkādijas parku un Torņakalna dzelzceļa staciju, ar Vienības gatves kastaņu aleju un ceriņiem sētmalēs, ar Raiņa vasarnīcu Dīķu ielā, kinoteātri "Liesma" un kafejnīcu "Kosmoss", ar tirdziņu starp padomju armijas garnizonu un veco ļaužu mītni Telts ielā, ar pāris avīžu un saldējuma kioskiem, ar dzeltenajām kvasa mucām... Tolaik dzīvoju Viesītes ielā un līdz 8.klasei mācījos tagadējā Angļu ģimnāzijā, tāpēc visos gadalaikos un laika apstākļos ikdienā kājām mēroju pāris kilometrus pa Robežu ielu un atpakaļ. Tas rūdīja raksturu un veicināja izturību. Salu tilta izbūves dēļ 1978. gadā mūsu māju nojauca, un tās vietā uzklāja 10. maršruta tramvaja sliedes. Lūk, te tās ir redzamas... 
Ja reiz esi pieminējis valodnieku Jāni Endzelīnu (1873 - 1961), tad arī šajā sakarā man ir savs stāsts. Bija man tas gods pazīt viņa vedeklu, ārsti un šahisti, Mildu Lauberti-Endzelīnu (1918 - 2009), jo mūsu vasarnīcas atradās netālu viena no otras un bieži savstarpēji ciemojāmies. Dārzs viņai bija biezi aizaudzēts ar augļu kokiem, ogu krūmiem un dažādiem eksotiskiem augiem, taču ar tā kopšanu un ravēšanu viņa sevi pārlieku neapgrūtināja, jo labprātāk mežā lasīja ogas un sēnes. Tiesa, bija viņai viena izteikta dīvainība - lai kurp dotos, vienmēr līdzi ņēma rokassomiņu ar visiem saviem dokumentiem, diplomus ieskaitot. Drošvien nebūtu par ko brīnīties, tik daudz juku un pārmaiņu mūžā piedzīvots. Starp citu, tālajā 1939. gadā Milda Lauberte kopā ar mana vectēva brāli Teni Melngaili (1912-1980) Latvijas izlases sastāvā piedalījās Pasaules šaha olimpiādē Buenosairesā. Tā gadās... 
Bet, kā mēdz teikt: "Divreiz vienā upē neiekāpsi." Tāpēc nesakiet, ko man darīt, un es neteikšu, kur jums iet... :) |
