pārsteidzīgi vērtējumi

Atkal kaut ko ierakstīšu. (Parastu sviestu.) Kādu laiku atpakaļ pasūtiju interneta vietnē dažādu „bižutēriju” – gredzenus, auskarus, kaklarotas un tml.lietas. (Vecie bija apnikuši, sajukuši un pazuduši. ) Ne jau dāŗgas, - tādas, ja nu kas, var norakstīt izdevumos. Internetveikals tas bija tāds – no visas pasaules –  neskatījos, no kurienes tā prece ir,   skatījos tik  piegādes cenu un cenu kopā. Viena lieta - redzēt preci bildē, otra lieta - klātienē un trešā lieta, - vai patiks ari lietošanā.

Pasūtīju. Tad sāka nākt viena pēc otras, kā izrādījās, no tāliem ķīniešu un indiešu ciemiem, kāds arī no Spānijas vidienes  un pat sakārtotās Vācijas. (Pēc manas pirmās atsauksmes „mājražotāja”,   kundzīte no Spānijas, iesaistijās draudzīgā sarakstē un beigās pat  aicināja ciemos. Domāju, citi ari būs tik atsaucīgi, bet nekā.) Taču,  kad sāka nākt paziņojumi par preces atmuitošanu, sāku nožēlot, ka neskatījos preču izcelsmes valsti. Nekas, pārdzīvoju.

Tātad prece atnāca un vajadzēja likt atsauksmi. No tās mājaslapas tiešām aktīvi atgādina par atsauksmēm, un arī man bija sajūta, ka godīgi būtu tās uzrakstīt – gan pārdevēja, gan nākamo pircēju dēļ. Tādas lielas vilšanās nebija, zemu vērtējumu nevienam negribēju likt (pat ja realitātē izskatījās savādāk, kaut drīzāk tas bija  manas iztēles dēļ), visiem saliku pa 5 acīm un kaut ko iekomentēju (tas it kā bija obligāti) – kam dedzīgāk, kam mazāk dedzīgi – pēc iedvesmas (tā spāniete atsaucās pēc tādas sirsnīgākas atsauksmes.) Bet no Ķīnas atnāca, kā man likās, riktīgi štrunti. Bija riktīga vilšanās. Ja nebūtu jāsūta atpakaļ uz kādu tālu ciemu ar adresi hieroglifos, varbūt sūtītu arī atpakaļ. Domāju, cik „acis” likt. Butu likusi 2, 5, bet palika žēl;  vajadzēja atzīt, ka tā baigi samelots nekas nebija. Tāpec ieliku 4 acis un ļoti pliekanu tekstu.

Vērtēšana beidzās, sākās dzīve. Kā izrādās, tieši tos ķīniešu štruntus nēsāju biežāk. Vienmēr, kad uzlieku tos, pie sevis ar neērtumu atceros, ka ieliku par tiem viszemāko vērtējumu – un ka tomēr nebija pelnījuši. Tagad tomēr būtu ielikusi visas 5. Bet mainīt vairs nedrīkst.

Bieži domāju, ka vajadzētu ļaut 2 vērtējumus likt: vienu uzreiz, - kā daudzi liek, bet otru, - kad jau „prece” palietota praksē.

Vai jums tā nemēdz būt, ka pārsteidzaties ar preces novērtēšanu (un pēc tam mokaties ar vieglu vainas sajūtu)? Par kādām precēm tā bija?